Uzskatu, ka jā, hobijiem jābūt - bet gan strādājošiem, gan nestrādājošiem. Uzskatu, ka nav taisnīgi prasīt no otras puses to hobiju, jo redz, viņam daudz brīva laika. Ja viņš pats par sevi ir interesants cilvēks un ir par ko parunāt, tad neredzu problēmu. Vai katru dienu, ejot uz darbu, Tevi tas padara par apgarotu, blenžot datora ekrānā 8h nonstopā? Vai atnākot pēc tāda darba, cilvēks tiešām ir tiesīgs norādīt, kā citam izniekot savu brīvo laiku? Es nerunāju par autori, jo nezinu, ko viņa darbā dara, bet ja viņa ej uz darbu, pastrādā, paklačojas ar kolēģiem, tas baigi viņas redzesloku plašina? Kā tieši? Ikdienas dirnēšana sabiedriskajā transportā pēkšņi par apgarotu vai interesantu viņu padarīs?
Uzskatu, ja vīrietis pelna un dara mājas soli, tad tas ir forši. Ne visi var un grib katru mīļu brīdi pelnīt, pelnīt un pelnīt, no tā visa dzīve nesastāv. Cita lieta, ja naudas trūkst un vīrietis ir slinks.