Es šodien beidzot tiku pie friziera, jūtos kā cilvēks, mati nogriezti un nokrāsoti. Tiešām prieks.
Uzzināju, ka viena no labākajām draudzenēm ir kļuvusi par baristu, noklusēja no mums visiem šo faktu. Taču vismaz redzēju, kā viss notiek no malas un paliku līdz darba dienas beigām viņas darba vietā.
Paspēju pa vidu aiziet uz K.Suns, tur bija Kanādas vēstniecības organizēts filmu vakars. Viss būtu bijis labi, ja man viena pensionāre skaļi nepateiktu, cik es varu staigāt. Diemžēl nācās iziet 2 reizes filmas laikā. Bija doma pēc fimas aiziet un diplomātiski pakomentēt viņas komentārus, taču sapratu, ka nav vērts. Cits cilvēks nesapratīs otra veselības problēmas.
Kopumā likās pārāk gara diena.