Minkabinka, nekas nebūs jāapkopj. Manai dāmai vismaz sašuva vēderu ar tādiem diegiem, kas paši izšķīda un pazuda, kad sadzija. Es tur pat klāt neskāros, nevar celt kaķi staipīt, tā jau normāli.
Tikai, kad narkoze nāk ārā, tad sāka aurot, jo viņai sāpēja, rūca, šņāca, un bļāva tik skaļi, kā es vēl nebiju dzirdējusi kaķi bļaujam. Bet tā bija viena nakts, līdz viņa aizmiga. Nākamā dienā jau sāka lēnām atveseļoties. Un tad pēc pāris dienām tas prieks, ka kaķis var ielekt dīvānā- neaprakstāms :)
Ir morāli grūti, bet domā par to, ka pēc tam kaķei būs daudz labāk, nebūs jābļauj pēc runča.
Un aktivitātes ziņā nekas nav mainījies, tāpat dauzās, mīļojās. (l)