Leonore, saprotu, ka vienīgā radiniece, kuras domas ir svarīgas (kā nekā - mamma tomēr!), taču es neieteiktu vadīties pēc šīm emocijām. Jā, Tu vari lūgt mammas padomu, vari ieklausīties viņas sacītajā, taču neļauj mammai izdarīt lēmumus Tavā vietā. Lūdzu. Tevis pašas nākotnes vārdā. Neaizmirsti, ka dzīvē reiz tik un tā aiziesi savu ceļu, kurš vedīs prom no mammas mājām, tāpēc tikai Tavās rokās būs dzīves svarīgākās izvēles - Tava karjera, darbs, mājoklis, tas ar kādiem cilvēkiem iepazīsies, tas par ko izaugsi. Karjera tiešā mērā iespaido to, kur nokļūsi savā dzīvē. Vai tiešām vēlies dzīvi, kura katram no mums dota viena vienīgā, izlietot dzīvojot nevis tā kā to vēlies Tu, bet tā kā to vēlās Tava mamma? Mana vecmāmiņa gribēja manī redzēt tautu deju dejotāju, bet es pārtapu par tetovētu brīvdomātāju. Jo tā ir mana dzīve, mana nākotne, mani sapņi, kurus šīs dzīves laikā vēlos piepildīt. Ir labi rēķināties ar saviem tuvākajiem, taču ļaut citiem izlemt savu nākotni ir stulbākais, kam cilvēks var ļauties.
Veiksmi!
39
