Tātad - nesen ievācāmies dzīvoklī. Tikko nācām mājās ar mazo, kaimiņiene prasa vai mēs no tā dzīvokļa. Atbildēju, ka jā. Pretī - "Kāpēc bērns raud 7 no rīta? Meita grib pagulēt līdz 8, bet bērns 7 no rīta raud. Vai tad nevar nomierināt?"
Tas sabojāja visu garastāvokli. Mazajam šobrīd nāk zobi, ir kašķīgāks kā citas reizes, bet bērns tā arī ceļās katru rītu. Jā, viņš kliedz līdz iedod pudeli, jo ir izsalcis. Maximums raud 5 minūtes, kamēr aizeju uztaisīt pudelīti.
Man tiešām ir tik šausmīgs bērns? Esam tik šausmīga ģimene? Ko iesakāt? Esmu tuvu asarām, jo pārdzīvoju, negribu ar kaimiņiem būt naidā. Mēs balles nerīkojam, mūziku uz skalo neklausamies. Pa dienu mazais ir ļoti kluss. Trakāk ir vakaros pirms miega un ja nakti pieceļas.