Iesakiet filmu, vajag izraudāties!

Hachiko, raudāju stundu no vietas un arī nākamajā dienā vēl biju pa pusei aizpampusi :D

Man patika- Remember me. (atrodama ari latviešu valodā)

Es raudāju skatoties Southpaw (s)
http://www.imdb.com/title/tt1798684/

vienīgā filma, pie kuras atceros sevi bimbojot bija

tas gan bija ļooti sen:D

wow, skatos, ka ne es vienīgais tāds:D

7pounds

Vakar noskatījos Bezgalīgais ceļojums. (t)

Jā, par visām suņu filmām piekrītu - Hachiko, Marley & Me u.c.

No nenosauktajām - One Day, A Walk To Remember, Vow

Raudu kā kauta vienmēr.

City of angels, tikko noskatijos -ļoti patika!! Lika aizdomāties par ļoti daudz ko!! :)Lieliska

Paldies jums par ieteikumiem! Noteikti skatīšos visas filmas pēc kārtas, jo reāli tagad ir daudz brīva laika un garīgais zem 0.
Ja kāds lasīs šo manu komentāru - jūs rakstītu puisim pirmā pēc neveiksmīga randiņa, kurā izgāzāties un parādījāt sevi ka maksimāli neinteresantu personu bez jebkādām interesēm un hobijiem? Viens puisis, ar kuru es sarakstījos un šad tad tikos ārā uzpīpēt, pasauca mani pasēdēt kafejnīcā, un es nofeiloju. Esmu vienkārši nenormāli kautrīga, kautrējos runāt par sevi, man vajag ļoti daudz laika, lai es pierastu pie cilvēka un spētu viņam atvērties. No malas to ir grūti pateikt, jo par visām citām tēmām vispārīgi es varu runāt mierīgi, bet kā tik kaut kur vajag izteikt savu viedokli, savas domas, es sāku kautrēties, šaubīties un beigās pasaku kaut ko stulbu. Tagad man ir ļoti slikti, gribās raudāt, bet nesanāk. Gribās arī uzrakstīt, bet negribās pazemināt sevi vēl vairāk viņa acīs. Kaut kādai pašcieņai taču arī jābūt. Ak šausmas, esmu tāda neveiksminiece! :'-(

Es arii Sibiirijas baardzini finaalaa nereaali raudaaju.

Tb baarddzinii

Jā, es viņam Tavā vietā uzrakstītu: "Skatos Lesiju, dzeru šņabi un raudu domājot par Tevi"

nepārlasīju diskusiju, tomēr trīs lapas ir kaut kāds laiks manā dzīvē.. bet, Gunit, atbildot uz tavu pēdējo komentāru, tad gribu pateikt, ka ne tu vienīgā tāda esi, un to pārvarēt var tikai, strādājot pie sevis. tu neesi neveiksminiece! galvu augšā, meitēn! ja otrs cilvēks tev simpatizē, tad droši tik raksti. :) kaut vai ar domu, ka mēģinot nezaudēsi. :)

tas, ka tu domā, ka izgāzies, nenozīmē, ka arī viņš tā domā-raksti droši, zaudēt taču nav ko, vari tikai vinnēt. Pie tam, vissūdīgākajā gadījumā, tev taču filmu saraksts jau gatavs:-P

Jā, es viņam Tavā vietā uzrakstītu: "Skatos Lesiju, dzeru šņabi un raudu domājot par Tevi"

nebeidzu smieties :-D

mis_elegance, paldies par jaukajiem vārdiem, tas man tiešām palīdz tagad kaut drusciņ koncentrēties, domāt par tagadni un nākotni, nevis tikai pārdzīvot par vakardienu! Kaut varētu atgriezties tur, tajā kafejnīcā un visu izdarīt citādāk, ehh.. Vakar, kad kopā atnācām no kafejnīcas uz kojām, pēdējais, ko viņš man teica, atvadoties, bija "nuuu...tad jau...sarakstāmies". Protams, nekas tālāk nenotika. Vēlā vakarā satiku viņu pīpētavā, parunājam tā mazliet. Es pateicu "baigi sarakstāmies, ne?", uz ko viņš atbildēja, ka it kā grībēja uzrakstīt, bet izgāja ārā. Beigās, kad jau iegājām iekšā un bija jāšķiras, es joka pēc pateicu "nu, tad jau sarakstāmies", viņš pasmējās un teica ķip jā vai kaut ko tādu. Viss. Šodien es visu dienu sēžu un pārdzīvoju. Man liekas, ka man nav vairs izredžu.
Piedodiet, ka rakst visu tik sīki, man tā paliek vieglāk..

Atceros, ka agrāk dikti pārdzīvoju par to, ka, atnākot mājās, sapratu - varēju taču pateikt to un to, un vēl to un jā. Bet ar laiku iemācījos klausīties šajā cilvēkā, jo arī tas ir jāmāk, un visas problēmas izzuda pašas no sevis. Protams, satikties realitātē nav tas pats, kas sarakstēs, kad šķiet - cik tu esi drosmīga un tāda, tāda, tāda. Ja šis cilvēks tevi interesē un nevēlies zaudēt kontaktu, tik tiešām iesaku - turpini sazināties. Satiekaties arvien biežāk un viss pāries pats no sevis. :)

mis_elegance, milzīgs paldies tev! Tiešām, tavi komentāri liek man justies labāk! Jāsaņemas kaut kā..