uztraukums

Drīzāk izklausās pēc mazvērtības kompleksiem

Nav nemaz tik mega liela tā vecumu starpība.
Būtu viņam 45, tad jā.
Tā ka beidz ņemties, viss ir labi!

Un par to sabiedrības līmeni..hmm, esi kāda esi.Galvenais stulbi nesmaidi un neskaties apkārt. :D

Vecuma atšķirība taču nav nekāda lielā(t)

Drīzāk uztraucos par to , ka viņš manu domu/teikto nesaprastu :D jo parasti nedomāju līdzi tam ko daru un runāju,jūtos brīvi nezinu kāpēc šoreiz ir savādāk. :-|

Atceros, ka 19 gadus skatījos uz vienu 25 gadīgu puisi likās tik vecs, nobriedis, es tak viņam kā sīkā būtu :D tagad pašai 25 un nejūtos veca, nejūtu pat starpību starp tiem 19 un 25!

Bet atdzīšos, kad runāju ar 5gadus vecāku LV zināmu cilvēku es arī piedomāju ko teikt, pat īsti nebija ko, kaut esmu ļoti draudzīga un komunikabla... Arī sajūta, ka esmu nenobriedusi priekš viņa, bet tad atcerējos, ka man tuvākie kolēģi ar ko cauru dienu smejamies ir cilvēki, kam ir ap 40, citiem pat pie 60, un nejūtu gadu starpību! Takā, domāju to tik ietekmē cilvēks pretī un tavas sajūtas (skatījums uz viņu), būtu kaut kāds random cilvēks ar ko vienkārši parunāt būtu Tev foršāk un, noteikti, pat nenojaustu, ka Jums ir gadu starpība :)

Tā tak nav nekāda starpība. :-O
Vispār tas jau ir ļoti atkarīgs no paša cilvēka, kāds viņš ir, neskatoties uz viņa vecumu, ir taču tā, ka ar 20 gadīgu nebūs par ko runāt, bet ar 40 gadīgu kā reiz ļoti labi sapasēs.
Galvenais jau Tev ir justies brīvi un nevajag vislaik baigi piedomāt, ko tev teikt, jo tad nevarēsi atbrīvoties. Tiešām, esi Tu pati, lai arī cik banāli tas neizklausītos.

man ir 19 , un ar draugu ir 8 gadu starpība, pa šiem kopā būšanas laikiem es tādu ''vecuma šķirbu'' nemaz i nejūtu!! Mani sava vecuma vienaudži vispār nesaista!

Mans vīrs ir 9gadi vecāks par mani, nekad tad nav traucejis.
Tie ir tikai skaitłi, svarīgākais kas ir galvā ;) ( vienas cosmo dāmas mīłakais teiciens) :D

Nekad nejutos neerti vińa priekšā vai komunikācijā.
Vińš zin tavu vecumu?

19 gados tā ir paliela vecuma starpība, bet nav arī nekas superdramatisks, daudz kas atkarīgs no tā, cik pieaudzis tas vīrietis. Nav tā, ka tu vairāk jūties sabijusies tā (tavuprāt) atšķirīgā "sabiedrības līmeņa" dēļ? Centies uztvert viņu kā līdzvērtīgu, nevis kā kaut ko augstāku. Komunicējot ar viņu, mēģini uzvesties brīvi, tev nav ko zaudēt. Visticamāk, pēc laiciņa sapratīsi, ka nekā tik īpaša tur nav, un būs ok. Ja nu gadījumā tomēr tas neizdodas, un tu jūties pārāk neērti vai nedabiski, tad nav vērts neko turpināt, jo ar tādu mazvērtības sajūtu pamatā veiksmīgas attiecības uzbūvēt neizdosies.

Izskatā es nekad nepateikšu , ka viņam ir 25 gadi , bet vienkārši jūtu , ka tā atšķirība ir sarakstoties, varbūt dzīvē nebūs tik traki. Rowan jā taisnība arī līmeņa dēļ, jo viņš ir sasniedzis daudz un + nesen izšķiries no 4 gadus ilgām attiecībām , tāpēc nedaudz uztraucos kā sabiedrībā uzvesties. Es tiešām saņemšos un uztveršu viņu kā līdzvērtīgu un centīšos atbrīvoties :-)