Labrīt, ieskrēju, lai izliktu savu sāpi... jo tā, kā ir šobrīd, es nezinu, dziļāk/tālāk laikam nav vairs kur, es pilnīgi jūtu, ka man nāk virsū depresija, un sliktākais, ka es nezinu kā no tā izvairīties, jo nav atbalsta, tu visu dzīvi kulies viens. jāāāāā, itkā ir cilvēki apkārt, bet es nevaru īsti nevienu nosaukt par atbalstu, drausmīgi patiesībā, ar STEIGU kardināli vienkārši jāmaina sava dzīve....