es pret viņu vienīgā izturējos kaut cik cilvēcīgi. saprotu, ka slims cilvēks, bet tā meitas un mazdēlu attieksme pret viņu bija nepelnīta. un ja es piezvanīšu, bail, ka viņa man pieķersies vēl vairāk.
vrb jāpiezvana tiešām, viņa no manis nav pelnījusi tādu attieksmi. es cienu vecus cilvēkus, lai kāds viņš būtu. tikai skumji, ka viņas pašas ģimene to nenovērtē. un kad cilvēka vairāk nebūs, ko tad?
bet aizliegt te braukt, paciemoties. šausmas. viņai viņu dzīvoklī bija pašai sava istaba, toreiz viņu aizveda uz atpakaļ uz Rīgu, ar visām mantām, viņas istabā iztaisīja remontu un tagad tā ir mazā brāļa istaba.
lai vai kā, nezināju, ka viņa vēl joprojām nav bijusi te, ka jau ir nobloķēti viņas zvani, tas man lika padomāt, cik tas viss ir necilvēcīgi.