Nezinu ko lai iesāk!
Draugs jau gadu trenējās kultūrismā, lieto lērumu pulverus, špricējas, ēd kā caca, trenējas 6 dienas nedēļā, tagad sāk jau domāt par sacensībām.
Viss jau būtu ciešami bet tās izmaksas, cacošanās ar pārtiku, pulveru kaudzes, šlirces un ampulas, vaakros nav mājās.
Gribi vai nē bet arī pati tieku tajā ierauta. Nu nākas vakaros pēc darab sēdēt mājās vienai pie Tv kamēr draugs pārnāk no treniņa, nākas ēst to cacīgo pārtiku jo atsevišķi tak negatavos, nākas noskatīties kā ik rītu un vakaru tiek šeikots tas pulveris un 2x nedēļā muskuļos šlircēta ķīmija.
Protams ir arī medaāls otra puse - labs izskats un patīkami ka amnu vīrieti neretui uz ielas noskaat citas sievietes un arī džeki. Komplimenti no draugiem.
Bet vai tas viss ir normāli?