Katram podiņam savs vāciņš. Katram sava gaume un vēlmes, ja citam pat neizprotamas. Taču pa pilno pasaulē sievietes, kurām pat baudu sagādā tas, ja viņas var justies pārākas, izmaksājot vīrietim. Galvenais, lai cilvēki, kuri veido attiecības ir mierā ar otra uzskatiem.
Neesmu golddigere, bet vīrieti neuzskatu par vīrišķīgu, ja tas savas sievietes dēļ nav gatavs kalnus gāzt. Ar savu vīru satikos, kad viņš bija students, pati arī tolaik pelnīju ļoti mazu summu, naudiņas bija, cik bija, bet pat ar visiem ierobežotajiem līdzekļiem es tiku aptekalēta. Kad ievācāmies dzīvot kopā, abi ieguvām labāk apmaksātus darbus, mana alga bija/ir tikai un vienīgi mana darīšana- gribu krāju, gribu tērēju. Tas, protams, nenozīmē, ka savus ienākumus savtīgi tērēju tikai sev. Patīk arī vīram ko iegādāties, viņu iepriecināt. Tomēr tā vēlme manī ir radusies tikai tādēļ, ka pati esmu tik labi un sirsnīgi aprūpēta un nodrošināta.
Man nepatīk vīrieši, kuri pieļauj, ka es kļūstu pārāka par viņiem (jo īpaši naudiskā izpausmē ilgstoši (nerunāju par izņēmumiem, kad kaut kas noiet greizi vīrieša darba gaitās un īslaicīgi sievietei būtu jāuzņemas galvenā loma).
Bet tā esmu es, esmu atradusi sev līdzīgi domājošu partneri un dzīvojam tā, lai nevienam mūsu dzīvesveids netraucētu. Mūsu draugu lokā lielākotiess viss tiek dalīts uz pusēm partneru vidū (cik novērojumi (runāju tikai par mūsu draugiem/paziņām), tad tieši tiem pāriem ir lielāki kašķi par finašu tēmām).