Sveikas!
Pievienojos Selīnai par to, ka gads smird. Līdzjūtība par zvēriem, to ciešanas ir emocionāli smagas arī man :(
Jautājums - kā jūs atgūstat motivāciju 'rosīties' rutīnā?
Man ir TĀDS besis, kā vēl nekad. Pagājušo nedēļu paslimoju un paņēmu brīvu, šo .. vnk lažoju un nevaru piespiest sevi darīt itin neko, izņemot vides tīrības uzturēšanu un radošas muļķības un bezmērķīgu laika nosišanu. Nekur iet negribu, runāt un redzēt nevienu negribu (un maksimāli izvairos...), reāli darājamiem darbiem (kas aug ar kalnu) ķerties klāt neceļas roka, jūtos kā pilnīga neveiksminiece, uzturu arī laižu grīstē. Sevi par šo šaustu nejēgā, bet uz priekšu arī netieku, sajūta, ka visu laižu dēlī ar savu vnk nedarīšanu. Tā arī ir .. kā lai tiek atpakaļ uz - visu varu un daru - viļņa? Ar katru dienu arvien cairāk zūd pārliecība par to, ko varu. Un vai vispār varu..
Jauku pēcpusdienu :)