Noskatījos šo sēriju (iepriekšējās neesmu redzējusi, varbūt kādā citā bezmiega naktī). Nedzirdēju nevienu labu vārdu, ko viņi veltītu viens otram, nevienu īsta mīļuma izpausmi (jā, mazāko tētis samīļoja un vienu reizi, šķiet, paslavēja vienu no meitenēm pēc skriešanas). No tās mammas vispār nekāds mātišķums un gādīgums nestaroja. Tikai bļāva un komandēja. Nav nekāds brīnums, ka bērni savā starpā izturas tieši tāpat.
Saprotu, ka šova koncepts veidots tā, lai cilvēkiem būtu par ko parunāt, bet, manuprāt, būtu jārāda tādas ģimenes, no kurām var iedvesmoties un mācīties!