Manuprāt, ir normāli sevi mainīt sevis dēļ. Man šķiet sekli (kā no vīrieša, tā no sievietes) dzirdēt, ka re - pieņemiet mani, kāds/a esmu! Par ko, dēļ kā? Ja Tu esi pavisam super un lielisks cilvēks, labi, jā, bet tā nu lielākoties nav. Es mainos katrās attiecībās, kurās es esmu un no katra vīrieša cenšos paņemt kādu labu mācību sev. Tādas lielās lietas sevī nedomāju mainīt, teiksim, to, ka man patīk daļu sava laika veltīt sportam, mācībām, vai tml. Bet šo to ir nācies mainīt un esmu par to pateicīga, jo zinu, ka esmu kādā konkrētā lietā kļuvusi labāka.
Attiecīgi, ja meitene nav seksīga, viņam viņa ar laiku nebūs vajadzīga
Pēc maniem novērojumiem - tā tas nav, jo:
1) dzīvo kopā ar cilvēku, nevis viņa ārējo izskatu
2) arī ļoti skaistas un seksīgas (šķiet ideālas) meitenes krāpj
3) attiecību pamatā nav izskats
Galvenais visā šajā pasākumā - ir pašpārliecinātība, pašpietiekamība. Ja sievietei šķiet, ka viņas ārējā izskata dēļ kāds vīrietis būs vai nebūs ar viņu kopā, tad diemžēl viņai ir pazemināts pašnovērtējums. Attiecīgi - ir tik tiešām jāstrādā pie sevis, savas attieksmes pret sevi un pasauli, lai nebūtu jābalsta veiksmīgas un saskanīgas attiecības tādā elementā kā skaistums / seksīgums.