Es atceros gadījumu (pat īsti tas nebija randiņš, jo puisis man tik interesēja kā draugs, bet laikam priekš viņa tas bija randiņš), kad devāmies uz bāru iedzert. Vienā brīdī viņš kļuva ļoti nervozs un uzmācīgs, nu es pilnīgi jutu, ka tāds uzvilcies. Tad viņš izvilka fotokameru un sāka mūs abus fočēt, ķipa selfijus, un tais selfijos centās it kā mani noskūpstīt. Āāarprāts, es teicu, ka man galīgi šāda veida fotosesijas nepatīk, bet viņš tik "nekas, nekas, būs lieliskas atmiņas" (l) Un viņš tās bildes tik daudz gribēja taisīt, nu vājprāts, jau tad domāju, ka lēnām jātin makšķere. Pēc tam viņš, protams, centās skūpstīties ar mani, visādi centās pierunāt, ka jāskūpstās. Es viņam saku, ka man viņš kā vīrietis nepiesaista, un ka man vispār diezko skūpstīties nepatīk, viņš - aaaa tad varbūt tev kaut kas cits patīk? Kas tev patīk, mēs varam visādi (l)
Nu dikti man uzbāzās. Bet nu es viņam saku, ka nesanāks mums nekas, bet vienalga visādi cenšas mani pierunāt. Tad viņam bija kaut kāds plastmasas maisiņš, viņš saka, ka viņam kaut kāds ēdiens draugam uz kojām jāved, lai es nākot līdzi un pēc tam mēs kopā mājās. Es saku, ka nekas, braukšu pa taisno mājās, tad viņš kādas 10 minūtes centās pierunāt, lai atbraucu viņam līdzi pie tā drauga:-D Nu tik izmisis bija, ka es nezināju, kur likties, nedaudz pat žēl palika viņa.