Kaitiņa
Par to, ka es esmu rīkojusies nepareizi, es piekrītu, bet pēdējais komentārs ir nedaudz netaktisks.
Par savu degvielu esmu maksājusi no brīža, kad dabūju tiesības un nopirku automašīnu. Ja puisis būtu kaut reizi piedāvājis man ieliet, protams, ka es priecātos, pateiktu lielu paldies un ar prieku ļautu to darīt, taču tas nenotika. Pieprasīt? Apvainoties, ka nelej?
Kad mēs norunājām, ka pārtika būs uz mani, man tas šķita normāli. Ja pērk pamatlietas, nevis našķus,sulas, kolas un delikateses, tad pārtikā aiziet diezgan normāla naudas summa, bet šeit ir mana vaina, uzreiz nepateicu, lai veikalā pārtiku liek nost.
Un kā es varu nepiemest komunālajiem, ja ir jāmaksā rēķins, puisim nepietiek? Kļūt par parādniekiem? Jā, atzīstu, ka biju cerējusi, ka man šī it kā nelielā summa pēc algas saņemšanas tiks atgriezta, diemžēl viņš to neuzskatīja par svarīgu.