vienmēr pārguris

...un vēl var ieviest uzkopšanas sestdienas. Visu sestdienu kop māju pati un zāģē tēvaini pēc pilnas programmas. Pārējā laikā - neskaries nekam klāt (drīkst, ja ir vēlme, mazgāt traukus, retu reizi veļu, ja tev pašai nav ko vilkt). Un arī nezāģē pārējā laikā!

Manam arī vienu brīdi likās ka tukšā alus pudele, šokolādes papīrs utt. pats teleportējas uz miskasti no istabas..tad nu viņš to visu varēja no rīta atrast savos ikdienas apavos un ilgs laiks nepagāja - saprata

Mm.. Tu to nopietni? Apavos?? Tu kas, bērnudārza vel ej??:-O

Pilnīgi sajūta, ka aprakstīts mans bijušais. To laika posmu atceros kā pilnīgas šausmas. Man žēl, ka mēģināju to izturēt tik ilgi, taču tai pat laikā prieks, ka attapos laicīgi. Ar vīrieti toreiz sāku dzīvot kopā, abi strādājām, bet es vēl paralēli tam gāju iepirkties, gatavoju un vienmēr uzturēju dzīvokli kārtībā. Uz maniem pleciem līdz ar to bija visi izdevumi par pārtiku un citām sadzīves lietām, kamēr beigu beigās sapratu, ka pārtikā un kaut vai tādās lietās kā mazgājamie līdzekļi, šampūni vai kaut vai tas pats tualetes papīrs, aiziet daudz lielākas summas kā īrē un komunālajos maksājumos. Bet labi, to vēl piecietu, līdz nesastapos ar vīrieša drausmīgo nevēlēšanos vismaz kaut mazliet palīdzēt mājas darbos. Es pat nesūdzējos par to, ka man jāmazgā trauki, ja vien tie tiktu aiznesti līdz izlietnei vai netīrie krekli salikti veļasmašīnā, taču pēc tam, kad pa visu dzīvokli jāvāc izmētātas netīrās zeķes, no pagultēm jāizvelk ārā šķīvji, jānes ārā milzīgi atkritumu maisi ar tukšām alus skārdenēm, vēl jāgatavo vakariņas, jātīra dzīvoklis un vēl jāstrādā fiziski smags darbs, tādu veci gribas patriekt pie visiem velniem. Punktu pielika tas, ka pēc divu dienu prombūšanas atgriezos mājās, kuras bija pārvērstas par karalauku. Goda vārds, ar asarām acīm stāvēju un nezināju no kura gala sākt vākt visu cūcību. Tās pašas dienas vakarā izšķīrāmies. Un arī viss tika darīts - mēģināju neko nevākt, kamēr pati neizturēju dzīvi nekārtībā. Mēģināju runāt, bet nekāda rezultāta. Beigu beigās sapratu, ka tādi vīrišķi nemainās un, dzīvodami vieni, viņi ne pirkstu nepakustinās - tā kā blakus nebūs sieviete, kura viņiem izmazgās zeķes un izgludinās kreklu, viņi arī ieaugs savā cūcībā starp izmētātām krūzē, drēbēm un alus pudelēm. Tādi, vismaz kā rāda mana pieredze, nemainās un vairumā gadījumu atrod nākamo sievieti, kura būs gatava viņus savākt.

Man pēc diskusijas izlasīšanas (paviršas) radās jautājums - kas šajā vīrietī ir tik fantastisks, kas atsver to slogu un necieņu, ko viņš raida tavā virzienā? Saprotu, ka mīlestība, taču diemžēl.. izskatās, ka vienpusēja. Nu neesmu redzējusi cilvēku, kurš mīl, taču tik slikti izturas pret mīļoto.
Noprotu, ka piecas dienas nedēļā jūs dzīvojat kā māte ar dēlu, kā ir ar nedēļas nogalēm? ir kopības izklaides, romantika, sekss?

pff, ko tad darīt tiem vīriešiem, kas ir vispār uznjēmēji. vinjiem mav faktisku brīvdienu kamēr uznjēmums ir aktīvs un tam mav cita vadītāja. slinkums, to sauc par slinkumu.

Ar sūdainu mietu tādam pa.... un ārā pa durvīm!

Ar sūdainu mietu tādam pa.... un ārā pa durvīm!

Kā tu uzturi savu mietu sūdainā kondīcijā?

"Es visu pārtiku, sadzīves preces un sedzu visus auto izdevumus, degvielu viņš arī nelej."- neko tā sev džeks normāli iekārtojies. kur tad vinjš liek savu algu, ko pelna 7 dienas nedēljā? alinjos?

viņš pat bļodu pēc sevis nenomazgā.
Esmu noskrējusies kā suns

Parasti jau suns ir tas, kurš aiz sevis nenomazgā bļodu. :D

Pēc sevis viņš atstāj haosu - uzskata, ka zeķe pati aizrāpo līdz veļasmašīnai, krūze no istabas palodzes teleportējas uz izlietni u.t.t.

Viņam vajag aiziet uz ekstrasensu kursiem apgūt telekinēzi. :D

Nu ko visas ka viens uzskata, ka problema slinkuma un negribesana?
Teiksu ka ir man - stradaju no pirmdienas lidz piektdienai no 9 lidz 18. Majas nedelas ilgi kruzes un trauki stav pa visam malam un sanemos nomazgat tikai tad, kad galigi nav variantu.

Tas ir izdegsanas sindroms darba. Speks pietiek tikai sedet pie PC. Gridu saslauku un mazgaju reizi menesi, drebes sanemos iemest velasmasina labi, ja reizi nedela un tad tas uz zavetaja stav vismaz to nedelu. Pietiek speka tik nonemt no zavetaja un nomest uz blakus esosa kresla, vel pec paris dienam dazas nepieciesamas lietas no turienes panemsu.
Nav speka pilnigi nekam un jaaa - kruzes aiznesana lidz izlietnei man ir smagakais darbs. Pargurums nenormals. Tie ir normalas depresijas simptomi. Emocionala parslodze. Gadu neesmu satikusi nevienu draudzeni, jo vnk slinkums sarunat un kaut kur, taisities.
Bet no malas izskatas, ka garigais ir normals (ta ari ir), daudz jokoju tra la la.
Realitate tas klust par bistamu lietu, jo pedejas nedelas esmu kluvusi par potencialo slepkavu pie autostures. Jutu ka braucu autopilota. Bail ir pasai, nenoliegsu, bet man nav variantu - man ir jastrada un jaatrisina problemas, kas gulstas uz visu gimeni. Un ne - man nav neviens kas palidz.
Un nosistu jebkuru, kurs man atlautos pateikt, ka es aiz sevis kruzi nenovacu.

Nevajag viena maisa likt visus "neka nedaritajus". Varbut jaieklausas teksta 'man nav speka" un risinat so problemu, nevis paraudzinbasanas metodes izgudrot.

es kamėr lasīju pārējos komentārus atcerējos kā man mājās vienu brīdi bija drāma par to, ka manējais savas zekjes nesavāc un kad es tīru dzīvokli man bez maz vai jāaptīra ap vinja netīrajām zekjēm. es vinjam uzrūcu, nafig atkal mētājas celjazīmes, kāpēc nav grozā. vinjš sapūtās , panjēma zekji un meta vnk groza virzienā, protams, ka neiemeta, jo groza bij ciet. metu vinjam atpakalj to zekji sejā. būtu redzējušas vinja apjukušo seju....
ragad visas zekjes mētājas vienā vietā un pirms mājas tīrīšanas lieku savākt.

Ja manējais nomet savas drēbes stūrī, kas arī parasti notiek, es neskatoties ne uz ko visas savācu un iemetu veļasmašīnā. Parasti viņš tajā stūrī (kas nav uz zemes) nomet arī kādu drēbi, kas ir vēl velkama un es to ļoti labi zinu, bet speciāli metu veļasmašīnā, nav ko mētāt apkārt :-D
Arī kādreiz ir bijušas problēmas ar trauku aiznešanu uz virtuvi. Vēlāk to izcīniju un trauki jau atradās BLAKUS izlietnei. Nu jau tie tiek ielikti izlietnē un dažkārt arī pat nomazgāti :-D

es kamėr lasīju pārējos komentārus atcerējos kā man mājās vienu brīdi bija drāma par to, ka manējais savas zekjes nesavāc un kad es tīru dzīvokli man bez maz vai jāaptīra ap vinja netīrajām zekjēm. es vinjam uzrūcu, nafig atkal mētājas celjazīmes, kāpēc nav grozā. vinjš sapūtās , panjēma zekji un meta vnk groza virzienā, protams, ka neiemeta, jo groza bij ciet. metu vinjam atpakalj to zekji sejā. būtu redzējušas vinja apjukušo seju....
ragad visas zekjes mētājas vienā vietā un pirms mājas tīrīšanas lieku savākt.

+++
arī es esmu metusi zeķes virsū, ja viņas mētājas apkārt. :-D

amazing kāda tur pārdegšana un pārslodze ja pat vienu netīro krūzi pa ceļam uz virtuvi nevar aiznest un ielikt izlietnē. Zinu šitādas, arī mana māsa pārdegusi nabadzīte mūžīgi darbā, kādreiz kā cūka dzīvoja. Nomazgāties vakarā nav slinkums aiziet? Es gan strādāju no 8.00 -17.00, no 18.00 līdz 21.00 studēju un katru sestdienu eju uz valodas kursiem. Un svētdienās mācos mājās. Arī brīžiem liekas ka vairs nespēju, bet tāpēc nedzīvošu cūku kūtī.

Ja kungs aiz sevis visu savāc, kaut arī daudz vēlāk, tad par to nebūtu jāuztraucas, jo kaut kādu darbu darīšana tad, kad tas traucē, ir ļoti nevēlama. Te vajadzētu kaut nelielu sapratni gan vienam, gan otram, lai neviens neciestu.

Wallee
Tici man, pat nomazgaties sagada realas grutibas. Jo vienigais ko var ir sedet uz gultas un truli blenzt uz sienu. Es needisu dienam ilgi, bet nevaru sanemties aiziet uz veikalu kas ir blakus mājā.
Te nav runa par darba stundam. Ka jau mineju - stradaju normāli. Bet emocionāli ir kaput. Jo stress nenormals. Gulet saraustiti vai otrā galējība - nespeja piecelties pat tad kad gulets daudz. Pusdienas ved kolegi lai varu paest. Normala ikdiena - iet pa sarkano gaismu, no rokam krit trauki. Un no malas izskatos pec slinkes kas neatbilst patiesibai. Vnk reali rokas un kajas neklausa.

amazing, es laikam esmu šobrīd tieši tādā pašā stadijā. Es lasu un sajūta, ka raksti par mani. Es nezinu kā lai ar to cīnās. Un ja godīgi, es laikam nemaz negribu. Vismaz šobrīd nē.

meita_kleita
"Jā, mana alga ir lielāka. Kā arī es mēdzu brīvajā laikā paņemt dažādas haltūriņas.
Neteiktu jau kā kungs, bet es pati ēdu sliktāk. Es knapinos, jo, ja abi ēdīsim tā, kā ēd viņš, tad man iekrājumiem un rēķiniem nepaliks nekas. Arī par finansēm un to, ka olīvas un zilos sierus ēd svētku reizēs, nevis ikdienā, esmu teikusi.
Viņš visas ēdienreizes ēd mājās, man ir jādomā, kur un kā paēst pusdienas, vakariņas. Bieži iztieku bez, jo man ir jādomā līdzi, lai viņam mēneša beigās būtu ēdiens.

Ar tām finansēm arī sāpīga tēma vispār."

TĀ IR JĀDOMĀ VĪRIETIM
Tu brīnies, ka Tavs vīrietis uzvedās kā gražīga un slinka jaunkundze?

Vai tad tā ir dzīve, amazing? Es ilgtermiņā tā sabojāju veselību, ka atbildīgāku darbu vairs nespēju strādāt, 3 mēneši max Latvijā pie vidēja stresiņa un uz slimnīcu.

Bet tas neattaisno vīriešus šādās situācijās. Otram tāpēc nav jăcieš. Man arī bija potenciāls mīlnieks sušķis, sākām dzīvot atsevišķi, mana pieķeršanās beidzās un dosvidanija :-D

Pat ja autores vīrietim būtu kādas psiholoģiskas dabas problēmas, tad vajag taču izrunāt to ar partneri, priekš tā jau mute ir domāta. Un jebkurā gadījumā, ja cilvēkam vispār rūp attiecības un to nākotne, tad tādas problēmas būtu jārisina savādāk, ne jau uzkraujot visu uz otra pleciem.