Domāju, ka tas ir atkarīgs no tā, kādi ir apstākļi konkrētās sievietes dzīvē. Man grūtniecības laikā nekas nemainījās, bet tagad, kad piedzimis mazulis (nu jau seši mēneši), viss mans laiks paiet, viņu aprūpējot. Nemierīgs bērns, prasa daudz uzmanības, atstāt nav kam. Līdz ar to, man īsti nav nekādu citu tēmu, ko apspriest, jo dzīvē nekas cits nenotiek. Draudzenēm par bērnu neko nestāstu, jo viņām pašām tādu nav, un nedomāju, ka viņas tas varētu interesēt. Tāpēc šobrīd esmu vairāk klausītāja lomā. :-D
Tāpat vienīgās tikšanās šobrīd notiek pie manis mājās, jo ar bērnu nekur neeju - viņam visu laiku vajag vai nu ēst vai gulēt, vai ko citu, tāpēc man tas ir pārāk apgrūtinoši - mēģināt kaut ko saplānot. Man labāk patīk, ka viss ir mierīgi, pakārtots bērnam. Bērns paaugsies, iespēju būs vairāk.
Citas mammas varbūt jau kopš dzimšanas ar bērnu visur kur dodas, atkarīgs no mazuļa un mātes rakstura. Es pieļauju, ka manas draudzenes varbūt ne līdz galam saprot, cik rūpju un laika prasa zīdainis, bet nu ir tā, ka komunikācija ar viņām šobrīd notiek gandrīz tikai un vienīgi pa telefonu. Šobrīd ir tā, kā ir.