Labvakar (l)
Mans jautājums ir tāds, kura ir saskārusies ar narcistu un kura spēj vēl aiz vien viņu sadzīvot? Nevēlos dzirdēt nekādu naidu pret saviem bijušajiem, sakot, ka tie ir bijuši egoisti. Narcistu var atpazīt tikai pēc vairāku mēnešu kopdzīves, vai pat gadu...
Kā jūs spējat ar to sadzīvot? Vai esat pārliecinātas, ka vēl ilgi ar šo vīrieti spēsiet nodzīvot? Vai esat nostaigājušas grūtniecības laiku, dzīvojot ar šādu vīrieti?
Kas tas tāds par jaunvārdu? Hibrīds starp nacistu un narcisu?
Tipa, vīrišķis, tērpies zili pelēkajā formā, apbrīno savu spoguļattēlu? Katru dienu pavada vairākas stundas, pucējot savu svastikas formā izdzīto matu rotu? 8-)
Ar visu var sadzīvot, ja tu viņu tiktiešām pieņemsi tāds kāds viņš ir. Svarīgi ir arī zināt kā viņam viss izpaužas. Ja tā ir tikai sevis kopšana un mīlēšana tad ok, skaists vīrietis - prieks acīm, bet, ja viss aprobežojas ar milzīgu egoismu un tikai es esmu pelnījis rūpes, viss man un tev nekā, jo neesi tik laba. Tad protams, ka nesadzīvotu ;-)
Mommy, ja es būtu otra cilvēka vietā, es arī nekad nespētu sadzīvot ar sevi. Tomēr interesanti, ka man tas ir izstrādājies kā "aizsardzības mehānisms".
Ja šādam vīrietim pretī ir diametrāli pretēja sieviete (anti-narcise vai ļoti iejūtīga persona), diemžēl var sadzīvot. Un pat ļoti ilgi, kamēr abiem galvenais ir šis vīrietis. Kā tāda beznosacījumu mīlestība iet kopā ar bērniņa ienākšanu ģimenē, tiešām nezinu. Cilvēki taču nemainās, bet bērnam vajag laimīgu mammu.
179
