Māņticības

Ak, jā. Vēl horoskopi un sapņu tulki :-D
Tiklīdz es konstatēju, ka kāds cilvēks manā draugu lokā tic visām šīm lietām vai vismaz kādai no tām, es uzreiz cilvēku norakstu kā ne visai gudru. Tas gan.

Naudu sarkanā makā neturu.

Man ir sarkans maks, bet es nezināju, ka tam ir kāda īpaša nozīme..... :-O :-D Kas ir tas par ticējumu?

Saka, ka sarkans maks piesaista naudu. ;-)

Man ir pašai sev tāds mazs māņticību saišķītis, kurš īsti nesakrīt ar izplatītākajiem. Droši kāpju ārā no gultas ar kreiso kāju, metu somu zemē, turu rāmīti aizgājušo tuvinieku foto (jo nu, come on, ja man pie sienas ir arī Lista bilde, kāpēc ne tuvinieku), svilpoju, u.c. Zirnekļus gan nesitu - nezinu kāpēc, šo ievēroju, bet, ja tā padomā, es vispār cenšos kukaiņus nesist (odi ir izņēmums, tā ir pašaizsardzība). Tāpat arī mēģinu ''nepiesaukt'' nelaimi''... Pievēršu uzmanību tam, ja saplaisā/saplīst kristāls vai kāda rota. Ja vairākas reizes nokrīt gredzens - vairs nevalkāju.

Līdz šim domāju, ka esmu māņticīga, bet tagad palasot komentārus, laikam neesmu gan

Ha ha :D, man tas pats :D

Esmu dzirdējis par to ko nedrīkst dāvināt...

Apavus - aizies projām
Pulksteni - nekad nebūs laika
Nazi - neatceros kas, bet kaut kas slikts būs.

( esmu gan dāvinājis, gan saņēmis, laikam uz visiem tas nedarbojas)

Domāju ka tās ir pilnīgas muļķības. Vairāk tikai jātic un tas tiešām notiks.
Cilvēki meklē attaisnojumus un iemeslus dažādām neveiksmēm un nelaimēm, kā mierinājumu sev.

Īsti neticu šim visam. Vienīgais, kas nāk prātā- nedāvinu pāra skaitli ziedu, bet arī tāpēc, lai saņēmējs sazin ko nepadomātu. Uzskatu, ka mēs paši piešķiram nozīmi šīm lietām un tāpēc arī notiek kas labs vai attiecīgi- slikts.

Neesmu baigi māņticīga, bet tik un tā pie mājas ārdurvīm man stāv piesprausts pīlādža zariņš, lai aizbaidīto slikto un dzīvības koka zariņš, lai piesaistītu labo.

Man visbiežāk piepildās - ja no rīta smiesies, vakarā raudāsi. Kā likums, tāpēc no rīta cenšos nepriecāties. :-D
Vispār, puisis mani cenšas izaudzināt no kaut kādām māņticībām, es gan tām nekad tā īsti neesmu ticējusi un pievērsusi vērību, bet reizēm gadās. Piem., ja nokrīt dakšiņa vai nazis, būs ciemiņš. Pēdējā laikā gan arī bez visas krišanas tāpat kāds vienmēr atšļūc. :-D
Vecmāmiņa man bija šausmīgi māņticīga. Kad biju maza, neļāva maisīt krūzītē tēju pretēji pulksteņa radītāju virzienam, kājas zem galda šūpot, jo velnu piesauc, svilpot, jo tad velns dejo un bla bla bla. :D
Grāmatu arī pēc lasīšanas vienmēr bija jāaiztaisa ciet, jo citādi velns lasa. Bāc, cik velnu pilna māja mums toreiz bijusi. :-D

Noraudātām acīm pie spoguļa neeju.

kas šeit par ticējumu? :-O

Bet jā...laikam neuzskatu sevi par īpaši māņticīgu :D melni kaķi netraucē, kājas šūpoju cik gribu, zirnekļus un visus citus kukaiņus situ jebkurā diennakts laikā...
Vienīgais, ko ievēroju:
*ja kaut ko aizmirstu un atgriežos mājās pēc tās lietas, tad cenšos paskatīties spogulī
*saplēstus spoguļus metu ārā un noticu, ka būs kaut kas slikts
*somu uz grīdas nelieku (ja vien nav tā, ka citur nav kur nolikt)
*ja kāds mērījis manu gredzenu, izpūšu viņam cauri gaisu un tikai tad velku atpakaļ pirkstā
*ja nokrīt galda piederumi, tad kāds atnāks
*kādreiz ticēju tam par labās un kreisās acs niezēšanu un priekiem vai bēdām, bet pēdējā laikā piemirsies, jo laikam acis neniez vairs :-D
*ja žagojos, tad kāds piemin vai aprunā
*pāra skaita ziedus nedāvinu, lai otrs nepadomā, ka vēlu viņam ko sliktu, lai gan pati uzskatu, ka dāvinot lielāku skaitu par 5, var nepievērst tam uzmanību, jo tas jau ir pušķis :-P

:D laikam jau jā, esmu
neskatos saplēstā spogulī
nesitu un cenšos neiztraucēt zirneklim ceļu
nedodu neko pāri slieksnim
neņemu/nedodu nazi no rokas rokā
dodoties ārā paskatos/pasmaidu spogulī
man ir sarkans maks, jau kāds 3ais vai 4ais :D

Oi...izlasīju Neiekarota Pilsēta komentāru un atcerējos, ka ome man visu to pašu un vēl vairāk ir mācījusi :D arī par to, ka gulēt ejot nedrīkst atstāt nekārtību, jo tad naktī nākšot Netīrele :-D
Zinot to, kā tagad dzīvoju, tad man ir pilna māja ar velniem, Netīrelēm un sazin vēl kādiem troļļiem :-D:-P

Man vīrs ir māņticīgs uz daudzām lietām, piemēram, ka nedrīkst no rokas rokā dot asus priekšmetus. Kad es prasu, lai izskaidro, kāpēc, tad nevar :D Es pati neesmu māņticīga.

Mr.Penguin, es tāpat! :D

Vecmāmiņa man bija šausmīgi māņticīga. Kad biju maza, neļāva maisīt krūzītē tēju pretēji pulksteņa radītāju virzienam, kājas zem galda šūpot, jo velnu piesauc, svilpot, jo tad velns dejo un bla bla bla.
Grāmatu arī pēc lasīšanas vienmēr bija jāaiztaisa ciet, jo citādi velns lasa. Bāc, cik velnu pilna māja mums toreiz bijusi.

+ tas pats :-D


* ja niez kreisā plauksta, tiksi pie naudas, ja labā plauksta - sliktas ziņas
* nejauku ciemiņu jāsagaida ar nazi rokā (sagriež slikto enerģiju) :-D
* zem galduata (ja nu tāds mājās tiek lietots) jātur monētas, lai nauda mājās turās
* pret ļaunu aci ārdurvju stenderē jāiedur adata 8-)

zirnekļus nesitu un melni kaķi patīk :-)

* oi, galdauta

Man vīrs ir māņticīgs uz daudzām lietām, piemēram, ka nedrīkst no rokas rokā dot asus priekšmetus. Kad es prasu, lai izskaidro, kāpēc, tad nevar

Man mamma arī vienmēr nazi vai šķēres vispirms uz galda noliek. Varot sastrīdēties, ja dodot rokā. ;-) :-D

Ak jā...draugs nekad nedod buču pāri slieksnim :-D tā laikam ir vienīgā jokainā lieta, ko esmu novērojusi ;-)

kas šeit par ticējumu?

Oma mācīja, ka spogulis ir cilvēka emociju krātuve. Tam esot atmiņa. Tas atceras tam nodotās emocijas un dod tās atpakaļ. Ja raudāsi pie spoguļa, tad pieejot pie tā labā noskaņojumā, tas varot nodot negatīvās emocijas atpakaļ un noskaņojums var pasliktināties. Un otrādi.