Divas dienas atpakaļ sastrīdējos ar draugu. Un tā rezultātā ir pazudusi ēstgriba, jo ļoti visu ņemu pie sirds. Raudāju nepārtraukti. Neesmu ēdusi jau divas dienas. Pastāstīju to draugam, bet viņš pateica - neēd, tā nav mana problēma.
Likās, ka mani kaut kādā veidā atbalstīs, rūpēsies, lai man nav jāuztraucas un parādītos ēstgriba. Bet nē, kā redzams viņam vienalga tas viss, kas ar mani notiek.
Ko es gribu no jums? Gribu saprast, vai jūs šādu drauga rīcību pieņemtu? Vai jums ir gadījies līdzīgi?
Paldies!