Ne vienmēr tā ir nolaidība. Ir dažādas slimība, kas noved pie citiem traucējumiem, tajā skaitā palielēninātas vielmaiņas, palielināta svara un problēmām ar svara samazināšanu.
Un tomēr neviena slimība un vielmaiņas traucējums nenovedīs līdz tādam aptaukošanās līmenim pati par sevi.
Viens cilvēks var ēst ko un cik grib, bet neaptaukoties, citam, lai neaptaukotos, ir jāpakustas un jāpasporto. Vienalga, kas ir sliktas vielmaiņas iemesls (arī slimības), ir jāņem vērā savas ķermeņa īpatnības un jāpakustas, lai nenovestu sevi līdz tādam resnumam. Galu galā, sportošana iekustina vielmaiņu.
Esmu dzirdējusi par daudziem gadījumiem, kad resnumā vaino slimības.
Bet nekad neesmu redzējusi, ka šis slimais, aptaukojies cilvēks tiešām ilgstoši piekoptu dzīvesveidu bez neveselīgiem, aptaukošanos veicinošiem ēdieniem un sportošana būtu viņa ikdiena. Esmu redzējusi tikai tādus, kuri nekad neatteiksies no kūkām, miltiem un trekniem ēdieniem, bet tieši otrādi - primāri izvēlēsies tieši šos ēdienus, pat ja uz galda ir daudz veselīgāku alternatīvu.
Un stumjot iekšā kārtējo bulku, purpinās, kā dzīvē ir paveicies tam tur tievajam cilvēkam, kam ne par ko nav jādomā, jo viņam ir ideālā figūra. (Un šis aptaukojies, purpinošais cilvēks pavisam noteikti atteiksies ieraudzīt realitāti - ka tas "laimīgais" tievais cilvēks, ir tāds, iespējams, tikai tādēļ, ka tajā pašā brīdī nestūķē aiz vaiga bulku un aizgājis mājās, visdrīzāk vilks kājās sporta apavus un dosies skriet.)
Es uzskatu, ka tā IR TIKAI UN VIENĪGI NOLAIDĪBA. Iemesli var būt dažādi, bet arī pie slimībām ir iespējams neaptaukoties, ja neizturas pavirši pret slimību un savu ķermeni.
Un es tā turpināšu domāt tik ilgi, kamēr neizlasīšu kādu patiešām uzticamu pētījumu, kurš pierādīs, ka šādi aptaukoties var arī cilvēks, kurš patērē vairāk kaloriju nekā uzņem.