undersun, jā, vienkārši teica, ka būs jāguļ. Sākumā teica, ka 2dien jābrauc. Tad prasu, kad brauks, viņa saka, ka nav jau kūrorts, kur jāsteidzās, ka morāli nav gatava. Un viss, vairāk ne vārda nesaka. Man ir aizdomas, ka saistīts ar ģinekoloģiju.. Jā, iespējams, ka ir kaut kas nelabs, bet es ceru, ka tas ir ārstējams.. Protams, saprotu arī mammu, ka negrib stāstīt, pati sabiedēta, bet nu.. ko mums darīt? Es jau 3. dienu kā uz adatām.. Gan asaras, gan dusmas, gan žēlums un pat negribu domāt to sāpīgāko un baisāko, bet kā lai nedomā, ka nav pilnīgi nekādas info .. Tur jau tā lieta, ka negribu, ka viņa tam visam iet cauri viena, jo ģimene ir ģimene, kas atbalstīs vienmēr!
Riot un undersun, forši, ka jūsu mammām viss beigās izvērtās labi, jo jā, es tagad atdotu visu, pilnīgi visu, ja varētu. Tas ir tāds atvieglojums pēc kaut kā tik šausmīga uzzināt, ka vismaz pagaidām nekas nedraud.. Manuprāt, tikai tādos brīžos sāk apzināties, ka pa lielam viss pārējais dzīvē ir tik mazsvarīgs..