aizstāvēšana

Gribot, negribot jāpiekrīt :D :)

Bet tiešām ļoti smuki :-) Man pašai ir gandrīz identisks komplektiņš, tikai kurpes savādākas :D bet to gan vairāk uz kādu pasākumu ar vīru vai vasarā kaut ku dodoties velku.

Pašai mugurā aizstāvoties bija melna blūzīte, kuru aizpogāju kārtīgi līdz augšai ciet un sarkani apspīlēti svārki līdz celim, ar augsto jostas vietu un melnu jostiņu. Kājās gan vilku melnas augstpapēžu laiviņas ar ļoti ļoti augstiem papēžiem:-P:-D

par to es, visticamākais, domāšu jūnijā :D
noteikti kaut ko formālu.

Uz darba aizstāvēšanu bija melni zīmuļsvārki ar augsto vidukli, un šķiet puķaina blūze.

neko formālu nevilku aizstaveju loti labi. vilkuy to ko ikdiena vilku.

Tā kā mācījos ļoti lietišķu profesiju un prestižā iestādē, tad, protams, ar stilu pie mums neviens neeksperimentēja un viss ļoti formāli - puiši uzvalkos, meitenes lietišķā bikšu vai svārku kostīmā vai komplektā. Tāds īss pasākums beigu beigās, pat īsti neiespringu vai neplānoju mēnesi iepriekš, ko vilkšu.

Mugurā bija zīmuļsvārki un blūze, kurpes ar nelielu platformu.

Tā kā tas bija pirms 10 gadiem, tad neatceros. Bet noteikti kaut kas zolīds - svārki, blūze, žakete, kurpes uz neliela papēdīša. Man kaut kā tas šķiet pats par sevi saprotams.

Man bija zīmuļsvārki, melns džemperis un bezpapēžu kurpes, jo tajā uztraukumā bail bija novelties :D

Piekrītu tam, ka ārējāis tēls ir ļoti nozīmīgs, protams, nejau svarīgāks par pašu darbu, bet viss kopā - darbs, prezentēšana, izskats, rada attiecīgo koptēlu. Galu galā, uz darbu taču arī neejam mājas drēbēs..
Studēju ārzemēs, labā skolā, uz aizstāvēšanu ģērbos lietišķi - zīmuļsvārki, blūze. Ļoti pārsteidza, ka 2 meitenes (vietējās) atnāca treniņbiksēs (!), kā tikko no mājām. Vēlāk neitrālā gaisotnē jautāju, vaitad tas ir tā normāli, uz ko pasniedzēji atbildēja, ka viņi tam nepievēršot īsti uzmanību, katrs var staigāt uz ielas/darbā/skolā tā, kā vēlas.. (t)

Kaut kā vispār neatceros, kas man bija mugurā, bet atceros kā raudāju pēc aizstāvēšanas... :D Ne jau atzīmes dēļ, vnk nervi neizturēja - aizstāvēju darbu un gāju bimbāt koridorī. :-P

Man bija kostīms - pusgari svārki + žakete. Unique ieliktais variants, manuprāt, ir pārāk seksīgs priekš aizstāvēšānas :D

Neons, man var gadīties tāpat, jo esmu šajā procesā ļoti dziļi iegājusi, esmu nogurusi gan fiziski, gan emocionāli un tajā atvieglojuma momentā var sanākt mazs emocionāls konfeti :D

Apavi man bija uz nelielu papēdīti.

Cormeum
Vienam no ārstiem gan patika :-D
Es zinu, zinu, toreiz nedaudz pārcentos, bet ko tur vairs :)

Vienam no ārstiem gan patika

uniqueღ, es nešaubos :D

horsiite, tas jau labi no vienas puses. Nevajag to visu turēt sevī, lai gan tā sajūta ir visai patizla, kad tu tur aizstāvies, atspēko visus argumentus, jūti uzvaras garšu, bet vienmēr jau varētu būt labāk un tad pēkšņi saproti, ka nodevīgs kamols kaklā. Ar atvieglojumu sadzirdi pēdējo "paldies!" un meties uz koridori, kur no tevis sāk tecēt tāāādas straumes, kuras nekādi nevari apspiest... Studenti līdzjūtīgi noskatās... :D Patiesībā viss ir labi - vnk īssavienojums. :-P

Ērtāk un pareizāk būs lietišķā "neizlecošā" stilā, manuprāt.

Gan bakalaura, gan maģistra aizstāvēšanā biju ģērbusies apmēram šādi:


Svārki, slēgtas augstpapēžu kurpes, blūze, žakete.

No bakalaura aizstāvēšanas varu teikt, ka divas lietas izskatījās izcili dumji: 1) kleita ar baigajām cakām un rišām, kas drīzāk piestāvētu līgavas māsai; 2) sportiska stila džemperis jeb hūdijs, balināti džinsi, gaišas botas. Es nezinu, par ko tās meitenes domāja, tā nākot uz BD aizstāvēšanu.

Es vilku līdzīgas oxfordenes un aizstāvēšanu, papēžus nevalkāju.