Oi, es palietoju 1 mēnesi (nepilnu, izmetu viņas ārā un akūti skrēju pie ginekologa).
Tā arī noasiņoju to visu mēnesi, saprotu, ka tas laikam viņām normāli, ka pirmos pāris mēnešus var būt smērēšanās. Bet nu man bija mēnešreizes 30+ dienas - pilnīgs vājprāts.
Bet vislabākais bija tas, ka bija PMS stāvoklis x 1000000 visu to laiku. Man nopetni bija mazliet vēlēšanās nomirt, jo es jutos katostrofāli.
Pieņēmu, ka kontraceptīvais efekts slēpjas a.nepārtrauktā asiņošanā un b.tajā, ka ar 1000000x kāpinātām PMS sajūtām - es kaucu un kliedzu, kad otrā puse uz mani paskatījās, jo man likās, ka ne tā. Tā kā varēja aizmirst par to.
Piedod, ka sabaidu - bet tāda ar viņām mana pieredze :D