Braukšanas eksāmens!

Varbūt vairāk patrenējies?
Es ar visu lielo stresu noliku eksāmenu.
Eksāmena laikā galvenais ir domāt, ka esi tajā pašā braukšanas stundā ar instruktoru.
Galvenais domā līdz ko dari un kur.
Nevajag domāt "vai es nolikšu?", "ko eksāmena pieņēmējs par mani domā?" utt.
Koncentrējies uz braukšanu, zīmēm utt.
:-)

Ojjj, man ar braukšanas eksāmenu grūti gāja.:-DBija apmēram tāpat kā tev, uztraucos ļoti, tāpēc arī nebraucu tik labi, kā varēju. Jo ilgāk nenoliku, jo vairāk rokas nolaidās. Jo gan, kāda jēga naudu tērēt? Varbūt vienkārši neesmu laba braucēja? Kad šīs domas sāk uzmākties, nekavējoties tās jāizmet no galvas. Esmu pārliecināta, ka noliktu ātrāk, ja uz eksāmenu ietu ar domu, ka šoreiz viss izdosies! Tieši tā arī darīju, kad gāju uz pēdējo eksāmenu, kuru noliku. Liela loma tur bija arī manam draugam, kurš mani sapurināja un neļāva nolaist rokas.
Tev iesaku atbrīvoties;-) Ja jau tiki līdz braukšanas eksāmenam, noteikumus zini.;-)Un neļauj rokām nolaisties.

Pēc pirmā eksāmena biju uz braukšanu pie sava instruktora viņš teica,ka viņš man vairs nevar palīdzēt,jo viss ir manā galvā!!!

Nebrauc ar instruktoru.
Brauc vienk. ar kādu paziņu, kam 3 gadu stāžs. Pa eksāmenu iemīļotajām vietām, lai tu jūties uz visiem 100%

Visas trīs reizes man nebija vai tikai kāds gabaliņš no ekšu mīļākajām vietām,viņi dzen tagad pa visurieni!Jo zin,ka mēs jau visu zinam no galvas!

Man liekot figūras tā trīcēja kreisā kāja uz sajūga, likās kā noslāpšu! Nekad mūžā tā nebija bijis. :D
Kad noliku figūras un laida satiksmē, palika labāk un eksāmenu noliku.

Bet es pirms tam gāju uz izmēģinājumu, tāpēc uz pašu eksāmenu jau gāju drošāk un braucu pārliecinoši( neskaitot to kājas trīcēšanu).

bu_4a

Bet Tevi taču nedzīs uz otru Rīgas galu, tas ir loģiski jo laika nav tik daudz.
Galvenais ir zināt vietas kuras ir ar "āķīti", lai zini kā rīkoties tādā situācijā.
par ko tad Tev tika iedoti punkti?

Es noliku pirms dažiem mēnešiem, ar pirmo reizi. Nu nezinu gan par to maršrutu, var jau būt, ka man paveicās, visur biju braukusi ar instruktoru.
Man liekas, ka galvenais ir pārliecība par sevi, tas viņiem patīk, ja nerausties un brauc pārliecinoši. Nenoliegšu, man arī stress bija, bet kaut kā pazuda pirmajās minūtēs, jo es zināju, ka braucu labi.
Jo vairāk nervozēsi un koncentrēsies uz to, ka tev atkal nesanāks, jo lielāka iespēja, ka izkritīsi.
Atceros, ka arī man braukšanas nodarbībās bija tā , ja pieļāvu kļūdu, sāku nervozēt un sāka neveikties arvien vairāk, respektīvi, tā neveiksmju ķēdīte ir normāla. Jātiek tām neveiksmēm un nervozitātei pāri un jābūt par sevi pārliecinātai, tad arī izdosies. Veiksmes :)

Es arii ieteiktu patrenneeties ar kaadu labu draugu/radinieku, lai vairotu pashapzinju, ka vari braukt pati,jo taa sajuuta, ka blakus sezh atbalsts, bet tajaa pashaa laikaa tikai nosaciiti, jo pedelju jau vinjam nav! Man paliidzeja. Pagajusho menesi noliku ar otro reizi. Jau gribeju pati mest plinti kruumos, jo negaaja man, tad instruktors avaarijaa, tad mashiina sapliisusi, tad man atvaljinaajums, tad visas vietas eksamenam aiznjemtas (kartoju UK, gaidiiju 6 meneshus, lai parliktu neveiksmiigu pirmo eksaamenu), likas, ka shis murgs nekad nebeigsies. Bet beidzas! Taa kaa izturiibu, pacietiibu tev! :)

kā teica karlsons : "mieru, tikai mieru" :D nesažmiedz stūri, nerausties- atslābsti un brauc, noliksi ar ceturto reizi;-)

Man kādu nedēļu vai pat vairāk uz sienas karājās zīmīte ar trekniem burtiem ES TO VARU! :D no sākuma nebiju pārliecināta un cerēju, ka šis iesēdīsies un palīdzēs, noliku ar pirmo, bet tāpat, protams, bija stress, taču pie pirmā luksafora sapratu, ka vairs neuztraucos :D

Paldies meitenes!!!(l)

*nedēļu pirms eksāmena :D

Es iesaku tieši pirms eksāmena izbraukt galvenās vietas ar kādu paziņu nevis instruktoru un tad pa taisno uz eksāmenu....var arī kādu pilienu baldriāņu ieraut, lai kāja netrīc.

Parasti instruktors visas āķīgās vietas ir sen izrādījis un izvedājis Tevi pa tām. Vismaz, kad es liku, tad tā bija - jau zināju, kur vienvirzenielas beigas, kur labās rokas likums, kurs tramvaja sliežu šķērsošana utt.
Eksāmenā sevi noskaņoju, ka braucu ar savu instruktoru. Kāja uz sajūga gan dikti trīcēja :D

Ā, vēl! - man ieteica likt no rīta, jo tad instruktoram esot labāks prāts un arī pašai smadzene svaigāk strādā. :D varbūt noder :D

Vienkārši ir jāsakoncentrējas un tas jāizdara. Nekādas citas receptes jau nav.
Es eksāmenu gan neliku Rīgā, bet tajā laikā, pilsētā, kurā kārtoju eksāmenu, norisinājās remontdarbi, tad nu gandrīz vai katru nedēļu tur bija citas zīmes - braukt nedrīkst, vienvirziens bija, bet pēkšņi nav utt. Bet nu ar pirmo reizi arī noliku, jo biju ļoti sakoncentrējusies, bet bez uztraukuma. Uztraukums bija figūrās, kā tiku satiksmē, tā centos nomierināties. Bija dažas nenozīmīgas kļūdiņas, bet galvenais ir domāt tālāk, nevis gruzīt sevi par to, kas izdarīts. Tur, manuprāt, arī ir tā lielākā problēma, ka daudzi nevar vai nemāk domāt tālāk - izdara manevru, kur nejutās pārliecināti un tad visu ceļu domā vai pareizi bija, vai nepareizi, a kā tur bija un tā tās domas aizslīd līdz pieļauj kļūdas vēl un vēl.

Izliecies, ka brauc nevis eksāmenā, bet, ka ved kādu draugu vai paziņu jebšu nekoncentrējies uz faktu, ka ir eksāmens, bet vienkārši izbaudi braukšanu!

nezinu vai ir tik laba ideja braukt ar kaadu, kursh nav instruktors?! instruktors tev pateiks, ja buusi kljuudiijusies, pieredzeejis shoferis nee..

izbrauc pirms eksaamena ar instruktoru, lai nomierinaatos un noliksi eksaamenu :)

bet zinu, kaa tu juuties, es arii nenoliku ar pirmo reizi + veel biju staavoklii, likaas, ka dzemdeeshu pirms nolikshu braukshanu (e)

Vajag simts gramus drosmei! :D :D

Labi, nopietni runājot, es biju pārliecināta, ka nenolikšu eksāmenu. Un tomēr noliku ar pirmo. Riktīgi sastresināja inspektors, kad pateica, ka pirmā figūra nav ieskaitīta (obligātā - paralēlā parkošanās), jo nebiju pietiekami tuvu apmalei piebraukusi. Likās, ka ar sirdi aiziešu un izkritīšu jau figūrās, bet ar nākamo reizi iebraucu.

Tajā dienā vēl vispār biju slima ar 38 grādiem, braucot jutu, kā man sviedru lāsītes pa muguru tek :D Un kā ķirsītis visam tam bija PIRMAIS SNIEGS, kurš sāka lielām, burvīgām pārslām man snigt stiklā, aizsedzot visu redzēšanu un tas man lika stresā domāt, ar kuru kloķi te var ieslēgt logu tīrītājus (mācījos braukt ar citādāku mašīnu). Paldies Dievam, ar pirmo uzminēju un baigi nenoblamējos :D

Atgriežoties CSDD biju gatava iet rakstīties uz nākamo reizi, bet tomēr noliku. Bija man kaut kādas sīkās kļūdiņas, bet nassing spešel.

Nevajag baigi satraukties, to es iesaku. Jābrauc pārliecināti, tad viss būs ok :)