Kā lai neuztraucās? Bail

 
Reitings 1465
Reģ: 10.02.2016
Sveikas!
Es nespēju vairs klusēt. Pirms četrām dienām bija sekss. Ar savu vīrieti kopā esam vairāk kā 1.5 gadu. No tā - gadu jau dzīvojam kopā. Man - gandrīz 25, viņam - 30. gadi .

Viņš jau sen ''čīkstēja'' ka ļoti vēlās bēbīti. Viņam ļoti patīk bērni - ar tiem var ucināties ilgi. Prot kaut kā atrast kopīgu valodu. Man ir pretēja nostāja - esmu pārāk jauna (es tā uzskatu) lai dzemdētu, jo dzīvē vēl nav nokārtotas dažas lietas - karjera , savs uzņēmums.. tas viss karājās kaut kur astē.

Tad nu tajā liktenīgajā vakarā, protams mans vīrietis beidza manī. Prezervatīvu neizmantojām.
Par to ka beidza - to pateica tikai pēc tam. Man bija šoks, asaras, histērija. Teicu, ka es bērnu nepaturēšu (ja iekritīšu) , būs aborts. Viņš teica, ka ja es tā izdarīšu - šķirsimies.

Bet viņš - mierināja mani un teica, ka sen jau bija laiks bērnam. Un ka tas nav nekas šausmīgs un viņš ļoti vēlās mazuli. Būt tētis. Galu galā viņam ''gadi'' un grib būt jauns tētis.
Un par cik mani nekādīgi ieprieks nebija sanācis mani ''pierunāt'' uz ģimenes pieaugumu, tad izrīkojās šādi.

Man ir panika joprojām. Šķiet viss ir sabrucis - nākotnes plāni, viss. Uztaisīšu testu pēc pāris dienām. Vēl par agru. Ko es sasodīts teikšu saviem vecākiem? Man ir tāds kauns, bāc par to ka meita, kas vienmēr ir bijusi centīga, gājusi pretī saviem mērķiem, īsts paraugbērns - pēkšņi savos teju 25. gados kļūs par mammu. Esmu jauna, nevēlos arī savu augumu čakarēt. Mans ideālais laiks kad kļūt par mammu būtu 30 gados. Ne ātrāk. Bet tik ilgi draugs gaidīt negrib.

Es piedzimu vecākiem, kad viņiem bija 21. gads. Bet tie bija citi laiki, tad vecmeitas skaitījās jau no 22. gadu vecuma.

Es draugam teicu, ka maniem vecākiem viņš pats lai paziņo. Man tas vienkārši nebūs ''iekšās''.
Mani vecāki arī ir sasodīti par jaunu. Viņiem - 47. gadi. Kāds opis, kāda ome???!!! Es to nespēju vnk tā iedomāties. Viņi pucējās, izklaidējās, atpūšās , ceļo pēdējo gadu kopš esmu prom no vecāku mājām.

Tētis man ir stingrs raksturā, ļoti bail to būtu paziņot viņam it īpaši.
Un darbā - uzņēmumā strādāju 1.2 gadus - kad stājos darbā, intervijā uzņēmuma vadītājs teica, ka lai neplānoju bēbi divus gadus vismaz. Es teicu, jā apstiprinoši - es neplānojumu nemaz, man būtiska ir karjera un izglītība.

Un tagad, kad tests (ja uzrādīsies kā pozitīvs) - tad ir autā.
Es vairs nezinu, man ir sasodīti bail. Man bērni ne visai patīk. Es par tiem NEKO nezinu un neinteresējos - jo nav manu interešu lauciņš.

Ko es gribu, es nezinu. Izkratīt sirdi un varbūt nedaudz mierinājuma...
Padomus, kā rīkoties gadījumā ja tests būs pozitīvs. Kā to ''pasniegt'' vecākiem..

Vienreiz kad bijām manu vecāku mājās - panesās kaut kāda tēma par bērniem. Draugs izspļāva, ka es negribot. Mamma smejoties ar joku teica - ''A Tu viņai nejautā, vai viņa grib, vai nē.. )
16.02.2016 14:02 |
 
Reitings 2520
Reģ: 30.01.2017
O, te gan spama vecis ir kaut ko interesantu uzcēlis no dzīlēm saulītē :-D
Es ar gribu zināt, kā šis stāsts beidzās
24.02.2018 10:54 |
 
Reitings 786
Reģ: 18.05.2014
Lààà, nodomāju to pašu.
24.02.2018 11:17 |
 
Reitings 8847
Reģ: 12.04.2017
Beidzās ar to, ka stāvoklī diemžēl vairs palikt nevar - ar to pašu vai citu ''veci'', bet nu to pīkstēšanu nevarēja palaist garām. Dzīve ir traka.
24.02.2018 11:26 |
 
Reitings 8847
Reģ: 12.04.2017
Pārskrēju pāri komentāriem, tik labs. :D
24.02.2018 11:34 |
 
Reitings 275
Reģ: 19.02.2013
Duujaa, un tev jau, protams, ka tikai ļauni papriecāties. Kā parasti.
24.02.2018 11:55 |
 
Reitings 368
Reģ: 31.12.2017
Nelasiju, bet nevar būt, ka man vienīgajam tā rīcība šķiet zemiska un necienīga (t)
24.02.2018 11:57 |
 
Reitings 1164
Reģ: 16.09.2015
Es arī esmu šokā par vīrieša rīcību. Man tas būtu red flag un pēc šādas rīcības uzticība būtu sagrauta. Viens ir tas, ja tas sanāk netīšām, otrs, ja tas ir darīts ar nodomu. Harmoniskās attiecībās pāris darbojas kā komanda, nevis puses uzspiež savu.
Tāvā situācijā es iedzertu avārijas kontracepciju.
24.02.2018 12:16 |
 
Reitings 8847
Reģ: 12.04.2017
Rudaste, nu par tevi vispār nerunāsim, mēri. Es ierēcu par komentāriem, par situāciju izteiktu to pašu, kas te jau bijis, tā kā par to vispār neko neesmu teikusi.
24.02.2018 12:23 |
 
Reitings 109
Reģ: 29.10.2017
Varbūt es jaucu, bet vai tā nebiji Tu, kas sūdzējās, ka nevar ieņemt bērnu?
24.02.2018 12:31 |
 
Reitings 109
Reģ: 29.10.2017
Atvainojos, nepievērsu uzmanību diskusijas gadam.
24.02.2018 12:41 |
 
Reitings 1082
Reģ: 13.06.2015
Es arī sākumā lasīju un nodomāju, ka meitene tieši ļoti cenšas tikt pie bērniņa, gadu pēc tam tikai pamanīju
24.02.2018 12:59 |
 
Reitings 1465
Reģ: 10.02.2016
Čau!
Kapēc jùs pacēlāt šo veco tēmu? :D
24.02.2018 13:01 |
 
Reitings 2520
Reģ: 30.01.2017
pasu vecis pacēla! :-D
24.02.2018 13:02 |
 
Reitings 2520
Reģ: 30.01.2017
turklāt fantastiski attēlo cosmo pirms 2 gadiem - visa esence, ar vecajiem troļļiem un visu pārējo :-D
24.02.2018 13:03 |
 
Reitings 1465
Reģ: 10.02.2016
Ja kādai tomēr interesē kā šobrīd ir, tad diemźēl bērnu man vēl nav. Un stāvoklī palikt nav sanācis.
Bet pie tā strādājām. Pārcietu ginekalogisku operāciju 2017. gadā.
——————-
Bērnu/-us vēlos. Un to tikai sapratu tad, kad apgùlos uz ginekaloga krēsla un man pateica ka slimoju ar ielaistu endometriozi un vajag steidzamu operāciju jo man draud neauglība.
Taču dakteri apmciemoju regulāri - 3-4x gadā, jo bail ka slimība var atgriezties un tomēr to daru sevis dēł. Mīłā miera dēł, lai naktīs gulētu.
Pirms daktere pazińoja šo visu, es dzīvoju ar domu - “bērni vēlāk, ne tagad”. Tagad ir otrādāk.
Ievēroju veselīgu dzīvesveidu kā to esmu pa lielam darījusi vienmēr.
Tulīt bùs 2 gadi pavasarī kā pie tā strādājam (bërna) , bet bez rezultātiem pagaidām. Izmegināts viss iespējamais. Nu gandrīz pa lielam...
24.02.2018 13:11 |
 
Reitings 2520
Reģ: 30.01.2017
Atgādina no HIMYM, ja kāda skatījās, Robinu, kas negribēja bērnus, līdz brīdim, kad viņai paziņoja, ka tādi viņai nevar būt. Patīk tam liktenim jokoties, īpaši, ja pašas esam skaļām un skarbāk izteikušās par lietu.
Lai laba veselība un uzticami cilvēki blakus :-)
24.02.2018 13:15 |
 
Reitings 1465
Reģ: 10.02.2016
Paldies!
24.02.2018 13:17 |
 
Reitings 408
Reģ: 21.12.2017
Tad nu tajā liktenīgajā vakarā, protams mans vīrietis beidza manī. Prezervatīvu neizmantojām.
Par to ka beidza - to pateica tikai pēc tam. Man bija šoks, asaras, histērija. Teicu, ka es bērnu nepaturēšu (ja iekritīšu) , būs aborts. Viņš teica, ka ja es tā izdarīšu - šķirsimies.

Es brīnos, kā nepateici,ka šķiries jau tagad, par to, ko viņš izdarīja.
Daudz kas ir piedodams, bet šitāda stila spiešana uz bērniem....nū tur ir jābūt ļoti neegoistiskai sievietei.
Cerams, ka neiekritīsi. Ne vienmēr ir auglīgās dienas, pat beidzot iekšā var paveikties.
Cerams, ka paspēji iedzert AK
24.02.2018 13:18 |
 
Reitings 1465
Reģ: 10.02.2016
Varbút beigsiet lùdzu dīrāt veco tēmu???
Bāc, pilnīgi żėl ka nav iespēja izdzēst vecās tēmas.
24.02.2018 13:24 |
 
Reitings 5261
Reģ: 27.03.2009
Es arī 25 gados būtu rīkojusi histēriju, jo nebiju gatava bērniem ;) un arī, kad beidzot izlēmām, ka ir jāsāk pie šī piestrādāt, bērns uzreiz nepieteicās. Būs ok, ja esi tagad vesela, tad atliek tik pagaidīt.... un kad bērns pieteiksies atkal galvā būs domas, ka par agru un neesi tam gatava :) tas tā pēc pieredzes.
Bet re, cik daudz mainās 2 gadu laikā...
24.02.2018 13:25 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits