Karjera

Pastrādāju, bet tagad vēljoprojām nezinu.

Pastrādā vel...
Es divas reizes esmu studējis, tad sparatu, ka nav mans, tahad iešu studēt trešo reizu, šitais toč ir mans...laikam :D

Zināju skaidri ko gribēju. To arī panācu.
Ir divi diplomi. 1- Mārketingā, bet otrs - Uzņēmējdarbībā.

Ir divi diplomi. 1- Mārketingā, bet otrs - Uzņēmējdarbībā.

Un kā tev iet ar bizbizwomanismu? :)

Procesā.

Skaidri zināju no bērnības. Vecāki atbalstīja manu izvēli visas dzīves garumā. Arī vidusskolas mācību programmu izvēlējos atbilstošu savām interesēm un nākotnes profesijai. Šobrīd joprojām mācos un ne mirkli neesmu nožēlojusi savu izvēli. Studēju medicīnu. Protams, vienmēr bija varianti B un C, un D. Ja nu nesanāks, ja nu nespēšu.

tahad iešu studēt trešo reizu, šitais toč ir mans...laikam

haha. :D

Es labā ziņā apskaužu tos, kuri skaidri zin, ko vēlas. :)

Es vēl joprojām nezinu. Nu, varbūt kādreiz uzzināšu. Man gan patīk mācīties arī vienkārši mācīšanās pēc, jo citādi brīvajā laikā uz tik lielu garīgu piepūli sevi droši vien nepiespiestu. Mani saista pa druskai viss, tikai ātri apnīk. :D Man ir sociālo zinātņu bakalaurs, esmu pastudējusi vienu semestri tūrismu, tagad studēju humanitārās maģistratūrā. Vēl gribētu kaut ko no sporta pedagoģijas, sociālās zinātnes citā sfērā, jurisprudenci, filozofiju, vēsturi. Nu, visas tās sfēras, kurās cilvēki naudu nepelna. :D
Manuprāt, ir labāk kulties simt virzienos, noskaidrojot tos 99, kuri "nav tev", ar cerību, ka 40 gados atradīsi to 1, kurš ir, nekā citu spiediena dēļ iet pa taisno un tad 40 gados saprast, ka tas nav tev . Abrakadabra, pusmūža depresija klāt.

Īstenībā man tagad bija lielisks darbs- alga, apstākļi, izaugsmes iespējas, nekādu papīru nevajadzētu, bet dēļ veselības nākas iet prom. Tagad sēdēšu bezdarbniekos. Jūtos nožēlojami. :D bet nu.. varēs to laiku veltīt sevis pilnveidošanai.

Es nekad neesmu studējusi un arī negrasos. Darbā, kurš man patīk un ir tuvs sirdij, izglītībai nebija izšķirošā loma. Drīzāk - kreativitātei, oriģinalitātei un jaunām idejām. Jau agrāk zināju, ka nestudēšu, īsti nejūtos kaut kādā ziņā sliktāka par tiem, kuri ir studējuši.

Jau agrāk zināju, ka nestudēšu, īsti nejūtos kaut kādā ziņā sliktāka par tiem, kuri ir studējuši.

Vot jā, vienmēr, kad kādam pasaku, ka nestudēju, ir tas izbrīns- a kā tā?

Es, protams, negribu gudri runāt, vēljovairāk tāpēc, ka pati nestudēju, bet manuprāt, no studijām ir jēga tikai mediķiem, inženieriem utml profesijām ,kur bez tā nekā, turklāt vēl dzirdot, cik pavirši tas daudzviet ir. Taču ir tik daudz vietu, kur nemaz nevajag nekādu papīru, kur svarīgāk esi tu pats. Tie paši programmētāji- tie, kas apguvuši pašmācībā, var būt daudz spējīgāki par izglītību ieguvušajiem jo tā taču tik pieprasīta profesija. Un es uzskatu, ka svarīgāk ir vienkārši mācēt sevi parādīt un izsisties. Bet es saprotu, ka mani tagad uzskatīs par stulbu aitu, jo man nav izglītības. :D

Vidusskolas laikā uzradās varianti/ virzieni, kur un ko varētu studēt. Šī brīža izvēli nenožēloju, jo man patīk tas, ko daru, taču noteikti grūtāk būs ar darba atrašanu. Bet nu, kas necīnās, tam nekas arī nespīd! :)

minkabinka, jā, Tu uzrakstīji tieši to, ko domāju es pati. Savulaik vēlējos studēt, bet pirms studiju uzsākšanas nolēmu izmēģināt veiksmi, nosūtot savu pliko CV sev interesējošajiem uzņēmumiem. Rezultātā tiku pie darba un pēc kāda laika strādāju tajā pašā profesijā, kurā būtu strādājusi tad, ja būtu pabeigusi studijas. Protams, viss atkarīgs no paša cilvēka, viņa prasmēm, arī veiksmes un reizēm arī no būšanas īstajā vietā un laikā - tādā veidā var tikt pie darba pat tad, ja nekad konkrētajā specialitātē nav studēts. Tai pat laikā no ielas neviens neņems, piemēram, ārstu, kuram nav ne mazākās sajēgas par to, ko viņš dara. Tā teikt - uzskatu, ka ir virzieni, kuros noteikti nepieciešamas studijas, ir profesijas, kurās palaimējas tikt arī bez tām. Protams, ar to visu nevēlējos teikt, ka studēt būtu slikti - jebkāda veida zināšanu iegūšana/paplašināšana ir apsveicama lieta. :)

Dzīve mani nolika īstajā vietā. Pēc vidusskolas nebija ne jausmas ne tikai par to, ko gribu darít, bet pat pat to kā tas ir strādāt, visu dienu būt ofisā. Nomainīju divas darba vietas (katrā nostrādāju mazliet vairāk kā 2 gadus) un tad nonācu savā sfērā. Strādāju pavisam citu darbu, nevis to, ko izmācījos sākotnēji, bet tagad esmu ieguvisi arī izglītību savā sfērā. Atkārtoti mācīties gan nolēmu, kad jau biju 6 gadus nostrādājusi sfērā, jo gribēju virzīties pa karjeras kāpnēm, kas man arī lieliski izdevās.. Šodien man darba intervija, lai virzítos vēl tālāk.. |-)

Liidere, lai veicas :)!

Studēju to, kas patīk. Virzienu, kurā iet, izdomāju 9. klasē. Nenožēloju.

minkabinka Pilnīgi liekas ka, manu dzīves stāstu pastāstīji. :-D Bet nē, nopietni. Man tāda pati situācija, ka nemitīgi kuļas domas par galvu - ko es darīšu un kur būšu pēc pieciem vai desmit gadiem. Liekas, ka vasara, līdz dokumentu iesniegšanai vēl tālu tālu, bet patiesībā tuvojas ar joni...un atkal ir otrais gads pēc kārtas, kad domāju ''bāc, ko darīt!''
Esmu dabūjusi labu darbu ar labu, stabilu atalgojumu. Strādāju visas piecas dienas nedēļā, pilnu slodzi. Apzinos, ka ja stāšos augstskolā, tad no šī darbiņa būs jāatsakās, diemžēl. Vienmēr esmu apbrīnojusi cilvēkus, kas pilnas slodzes darbu spēj apvienot ar studijām, cik citiem ir augsts enerģijas līmenis.
Ja studēšu šogad, tad tikai mēģināšu tikt budžetā un meklēšu pusslodzes darbu. Doma par studiju kredītiem man vienmēr derdzas.

arieta Paldies!! Nu jau viss aiz muguras. Tagad jāgaida vai sańemšu piedāvājumu! (l)

man jau darba vieta bija nodrosinata, vajadzeja tik papiru, bet sakuma tur negribeju stradat, gaju citur, tagad sezhu nodrosinataja darba vieta. :D

Es esmu vairākas reizes mainījusi studiju programmu, neteiktu, ka kāda no tām bija "īstā". Šobrīd strādāju profesijā, kuru agrāk nekad nebūtu domājusi, ka izvēlēšos. Un jāsaka, profesija izvēlējās mani, nevis es viņu. Joprojām domāju pārkvalificēties un pievērsties IT :D Bet nu, ne pirmo gadu domāju, tā ka, visticamāk domāšanas līmenī arī paliks.

Bet nu jā, apgalvot, ka man ir baigā KARJERA es neņemšos :) No otras puses, maksā OK, darbs ļoti patīk.

Mana sfēra ir ļoti plaša, bet jā, jau no bērnības zināju, ka gribu tieši to mācīties, jo sapratu, kuri mācību priekšmeti man patīk un kas padodās.
21 g.v. sāku strādāt savā sfērā pēc bakalaura studiju beigām un šobrīd nebūtu tur, kur esmu, ja man nebūtu arī maģistra grāds.