Mīļotā nāve

181

Reģ: 17.06.2009

Man ir tikai 25 gadi, bet pirms vairāk kā mēneša zaudēju savu vismīļāko cilvēciņu, ar kuru kopā biju jau no 17 gadu vecuma. Pēkšņi. No rīta viņš bija, vakarā viņa vairs nebija. Nelaimes gadījums. Bērnu mums nebija. Bet tikko kā bijām sākuši plānot bērniņa ienākšanu pasaulē. Es nelūdzu meitenes līdzjūtību. Man to nevajag. Man vajag tikai līdzīgu pieredzi. Kā tikāt pāri zaudējumam? Ejot dienas gaitās, strādājot, tiekoties ar cilvēkiem it kā šķiet, ka ir labi, ka nu jau sāku attapties, samierināties. Bet ir brīži, kad ir vēlme kliegt no sāpēm, kas ir sirsniņā. Man ir bail no nākotnes, pavisam godīgi - bail. Bail no tā kas mani sagaida. Vai kādreiz tikšu tam pāri, vai satikšu līdzvērtīgu cilvēku? Jo šo vīrieti ļoti, ļoti mīlēju, viens otru ļoti mīlējām.
Varat arī rakstīt privātas vēstules, tiešām ļoti, ļoti priecāšos par kādu pieredzes stāstu....

15.02.2016 15:31 |

[Štanks]

5637

Reģ: 06.11.2013

Izsaku līdzjūtību.

15.02.2016 15:37 |

This moment

1164

Reģ: 29.01.2009

Pieredzē dalīties nevaru, taču manai draudzenei puisis nomira no plaušu vēža (jauns, nekāds smēķētājs). Bija vēzis citur, metastāzes bija arī plaušās. Ziedot.lv vajadzīgo summu nesavāca (nesavāca laikus). Protams, viņai bija ļoti skumji, taču teica, ka palicis vieglāk, kad ilgstoši atkārtoti redzējusi viņu nākam sapnī, aizgājusi uz to vietu dzīvajā un kļuvis vieglāk.

15.02.2016 15:43 |

Marjory

583

Reģ: 01.09.2015

Zinu, ka mans stāsts nelīdzēs, jo neesmu tam tikusi īsti līdz galam pāri. Tas gan bija sen, šogad būs 10gadi. Bet es dzīvoju tālāk, reizēm gremdējoties atmiņās, apraudos, bet jā, dzīvoju tālāk.

15.02.2016 15:43 |

Initials B.B.

133

Reģ: 12.02.2016

Tikai privātām vēstulēm!
Tici man, te nebūs daudz cilvēku ar līdzīgiem likteņiem. Un tie kuri būs, tie nevēlēsies kārtējo atgādinājumu atverot forumu. Tā ka, ej citur. Citos forumos.
Paldies. un lūdzu vairs nekomentē.

15.02.2016 15:46 |

Initials B.B.

133

Reģ: 12.02.2016

šī nav publiski diskutējama tēma, ne tāda , kurai vajadzētu atrasties top sarunās.

Neuzdrošinieties viņu pacelt.

15.02.2016 15:49 |

odetta

3871

Reģ: 14.09.2015

Izsaku liidzjuutiibu!
Mans viirs paardziivoja lielu zaudeejumu-pirmaas sievas naavi.Vins loti biezi saka-ka sii sieviete nekad neizies no vina dziives!Es to saprotu loti labi,jo sie cilveeki bija kaa vesels aabols-vini viens otru saprata bez vaardiem.
Vina mierinaajums bija tas,ka katru nakti veselus 6 gadus redzeeja vinu sapnii!Ar manu ienaaksanu vina dziivee,sapni beidzaas!

15.02.2016 15:50 |

Bella.

643

Reģ: 12.05.2015

Pagājušā gada maijā vēzis paņēma vīra labāko draugu. Palika viņa sieva. Ar apkārtējo pasauli viņa atsāka komunicēt tikai rudenī. Tad arī mūs uzaicināja ciemos, jo gribēja parunāt par viņu un dzīvi bez viņa. Vienīga recepte - sāpi ir jāizsāp. Ja gribas kliegt, kliedz. Ja raudāt, tad raudi. Ja nerunāt, tad nerunā. Ar laiku paliks vieglāk.
Lai izdodas rast mieru!

15.02.2016 15:55 |