skudrulacis - publiski neko stāstīt negribu, bet principā jā, mazpilsētā kurā dzīvoju, viņš mani noliedz kā savu meitu, arī viņa "jaukā" māte to klārē apkārt (nesen dzirdēju no manas vecmammas draudzenes, kura atpūtusies sanatorijā, satikusi to veceni un, pat pēc 24 gadiem, vēl sarunā iestarpinājusi, ka neesmu viņas dēla meita). Kad tēvam tajos 16 gados piedraudēju ar DNS testu, noraustījās un atnāca satikties. Kāpēc tik ļoti baidās, ka vēlētos satikt pusbrāļus - sazin. Taču, ja jau tādas bailes, tad na*ig, tu man raksti un ziņo, ka piedzimis dēls, kuru sauc tā un tā.