Nu tad tā. Iejutos izmeklētāja lomā un apstaigāju visus tuvākos kaimiņus - daudz ko jaunu uzzināju. Pirmkārt, izrādās, ka suņi esot divi. Es gan to otru neesmu redzējusi. Vienā no kaimiņu mājām ir 2 lieli suņi, no kuriem viena ir kucīte. Viņiem ir augsta sēta un šie 2 suņi lielu dienas daļu pavadot pie viņu sētas. Kad kaimiņu tante veda savus suņus pastaigā, tad viņi saplēsās ar lielāko suni (to, kas gulēja pie mūsu mājas), jo tas it kā esot līdis pie viņu kucītes, un otrs suns brucis viņam virsū (jo kucīte jau paveca un nespēj tik ļoti par sevi pastāvēt). Vārdusakot, visi saplēsušies, viens otru sakoduši, kamēr kaimiņu tantei izdevies savus suņus aizsaukt prom (tātad suns visticamāk pirms tam nebija savainots un viņu savainoja kaimiņu suņi). Tas esot noticis nu jau pirms vairākām dienām. Vakar vēl abi suņi pie sētas bijuši, bet šodien pagaidām nav manīti. Arī manis no rīta izliktais ēdiens pašlaik stāv neaiztikts (vakar viss bija izēsts pa tīro). Suņus redzējuši arī citi kaimiņi aptuveni kopš tās pašas dienas, kad pirmo reizi pamanīju lielo suni.
Piezvanīju arī uz tuvāko patversmi (>50 km). Viņi teica, ka izbrauc tikai uz savas pilsētas administratīvo teritoriju, un, ka mūsu gadījumā par klaiņojošiem suņiem atbildīga ir vietējā pašvaldība un jāzvana pašvaldības policijai. Daudzām pašvaldībām pat esot pieņemti speciāli saistošie noteikumi, kas paredz nodevu par mājas suņu un kaķu turēšanu un no šīm nodevām tiek segta klaiņojošu suņu savākšanas izdevumi. Izstāstīju apmēram visu ko zinu un esmu novērojusi. Teica, ka suņu meklēšanās laiks vēl īsti nav sācies, bet tas varot būt arī ļoti individuāli. Vārdusakot, izrunājām kas un kā, bet kopumā ieteica sazināties ar pašvaldību vai vēl kādas dienas novērot suņa/-u uzvedību. Stāstīja, ka suņi spēj sajust kucīšu meklēšanos milzīgos attālumos un suns/-ņi varētu būt atnākuši arī diez gan tālu un nav gatavi iet prom, kamēr nedabūs to, pēc kā nākuši.. Teica, lai esam ļoti piesardzīgi un necenšamies paši suni saķert, jo ievainots suns var būt bīstams, bet, manuprāt, šis nav tas gadījums.
Kopumā nezinu, ko domāt. Mūsu māja ir viena no retajām apkārtnē, kurai nav sētas, arī apkārtne vēl nav iekopta (nav strikti nodalīts pagalms), tā ka gar mūsu māju staigājas arī kaimiņu suņi un mēdz iezīmēt teritoriju. Kaimiņiene izteica minējumu, ka lielais suns jūt suņa smaku un tāpēc gaudoja zem mūsu loga, jo domā, ka iekšā ir kucīte. Tas viss stāsts liekas diez gan ticams, izņemot faktu, ka lielais suns ir ļoti bailīgs un bēg no cilvēkiem. Jo vai tad suņi, kas meklējās, ir bailīgi? Man tieši šķiet, ka tādi ir pat nedaudz agresīvi, esmu dzirdējusi gadījumus, kad suns brūk virsū kucītes saimniekiem, jo tie nelaiž suni pie kucītes.
Varbūt kādi ieteikumi - ko darīt tālāk? Zinu to, ka mani vecāki, kas dzīvo netālu, reiz saņēma brīdinājumu no pašvaldības, ka viņu suns klaiņo pa mežu un medniekiem ir tiesības klaiņojošus suņus mežā likvidēt. Jo saimnieku pienākums esot nodrošināt, ka suns uzturas tikai savas mājas teritorijā un neklaiņo. Vārdusakot, nav pārliecības, ka pašvaldība centīsies kaut ko darīt suņa/-u labā, drīzāk gluži pretēji. Pēc visiem normatīviem un visas info, ko esmu noskaidrojusi, laikam vienīgais racionālais nākošais solis ir zvanīt pašvaldības policijai. Bet - ko reāli pašvaldības policija šādā situācijā dara? Mūsu pašvaldībā patversmes nav, tuvākās ir 2 lielajās pilsētās 50 un 70 km attālumā. Varbūt kādai ir pieredze - kā pašvaldības policija šādas situācijas risina?
Mans mērķis noteikti nav ignorēt notiekošo, nevēlu ļaunu ne šim sunim, ne tam otram, kurš te klaiņojot apkārtnē. Es tiešām gribu palīdzēt, cik ir manos spēkos. līdz šim nekad ar šādu situāciju neesmu saskārusies. Tāpēc arī cerēju te kādu saprātīgu padomu uzklausīt. Paldies tām, kas spēja kau ko ieteikt bez žults izgāšanas.
4298
