Vai ticat Dieva/likteņa/utt. zīmēm?

4298

Reģ: 29.01.2009

Vai ticat, ka Dievs/ liktenis / ... (kam nu mēs katrs ticam vairāk) dod mums zīmes, kuras mums jāmāk iztulkot sev par labu? Neviļus sanāca aizdomāties par šo tēmu...

Mans tā jau "graujošais" jaunais gads pirms neilga laika atnesa vēl vienu lielu pārdzīvojumu. Īsumā - slimnīca, steidzama operācija, komplikācijas un liela varbūtība, ka operācija jāatkārto. Ar trīcošām kājām un asarām acīs gaidot kārtējo pārbaudi, izmisuma brīdī lūdzos Dievu (kaut sevi pie pārlieku ticīgiem cilvēkiem noteikti nevaru pieskaitīt), lai viņš izdara tā, ka viss būtu labi. Pie sevis klusām teicu, ka pateicībā izdarīšu jebko, ko viņš gribēs, lai tikai dod man zīmi. Un... gandrīz vai jāsaka, ka tiešām notika brīnums...

Pāris dienas pēc atgriešanās mājās no slimnīcas pamanīju, ka gar manu māju staigā liels pinkains suns. Vēl pēc pāris dienām suns sāka gulēt tieši pie mūsu mājas, sākumā augļu dārzā, pēc tam arvien tuvāk un tuvāk mājai. Vēl citu vakaru pamodāmies no tā, ka suns gaudoja tieši zem mūsu loga. Mani nepamet sajūta, ka tas, kurš man slimnīcā palīdzēja un paveica gluži vai brīnumu, tagad dod man zīmi, ka laiks pildīt savu norunas daļu. Dzīvoju ciemā, kurā ir daudz māju, kāpēc suns dzīvojas tieši pie mūsu mājas? Mēģinot pieiet tuvāk, suns bēg - baidās no cilvēkiem, bet šorīt izdevās tikt viņam tuvāk un redzējām, ka sunim ir savainota kāja, kā arī viņš izskatās izsalcis un nobijies. No mašīnām bēg (iespējams, kāds viņu te netālu uz ceļa ir izmetis no mašīnas...). Šobrīd dzīvojam pusuzceltā mājā, kurā turpinās būvdarbi un šobrīd ir vien pāris apdzīvojamas telpas. Sētas mums nav un katru dienu mājās esam vēlu vakarā. Mums nav ne mazāko iespēju paņemt suni... Turklāt šis suns ir milzīgs... :-/ Kā arī kaimiņu suņi jau paspējuši uzbrukt šim sunim, bet viņš joprojām turpina apciemot mūsu pagalmu... Šorīt neizturējām un aizvedām tā patālāk no mājas meža malā, kurā suns vairākkārt redzēts, nolikām sunim bļodu ar ēdienu. Bet - ko tālāk?
Vai jums šādā situācijā neliktos, ka tā ir kāda augstākstāvoša spēka zīme? Vai vienkārši sakritība? Vai jums kādreiz dzīvē kas līdzīgs ir gadījies?
Atkāpjoties no filozofijas par Dieva/likteņa/utt. zīmēm - ko šādā situācija iesākt? Pilsētās klaiņojošus suņus mēdz izķert, bet mēs nedzīvojam pilsētā, te nevienam neinteresēs klaiņojošs suns. Pat ja es zvanītu policijai - suns bēg no cilvēkiem, apšaubu, ka ir kaut mazākā iespēja ar varu viņu dabūt rokā... :-(

0
0

15.02.2016 15:00 |

Mereda

1325

Reģ: 10.08.2015

Pieņemsim, ka kopsaucējs no Cosmo būtu, ka tās nav nekādas zīmes un tas nav tavs uzdevums. Vai pati jutīsies mierīgi? Kāds tad būs tālākais rīcības plāns ar to suni? Atstāsi likteņa varā?

Domāju, ka suns tevi atrada. Tu devi solījumu kādam palīdzēt, un kā reizi pagadījās, ka palīdzība ir vajadzīga šai būtnei. Kā tu palīdzēsi, tas jau ir atkarīgs no tevis. Vari paņemt pavisam pie sevis, vari turēt pa gabalu, bet aprūpēt.

Ja šo iespēju palaidīsi garām, noteikti nāks nākamā, kas var gadīties vēl sarežģītāka, neērtāka, grūtāk izpildāma/atdarāma.

0
0

15.02.2016 17:50 |

freya

4298

Reģ: 29.01.2009

Ja kāda no jums var likt roku uz sirds un teikt, ka nekad, nekad nav pagājusi garām kādam, kam vajadzīga palīdzība (jo palīdzība kādam ir vajadzīga ik uz soļa, ik dienu, ik minūti), tad tiešām nokaunēšos un pārmetumus uzskatīšu par pamatotiem.

Stāsts, protams, ir par suni, nevis par mani. Iemesls, kāpēc es savilku paralēles ar to, kas notika ar mani, ir tas, ka šis suns no visām daudzajām apkārtējām mājām ir izvēlējies tieši mūsu māju.
Skaidrs, ka šajā situācijā kaut kas ir jādara, bet man pašai nekad nav bijis suns (tik, cik vecākiem, kad vēl biju bērns), tādēļ arī šis stāsts un jautājumi par to, ko darīt. Paldies par padomiem un ieteikumiem.

0
0

15.02.2016 17:53 |

Amnile

4184

Reģ: 22.11.2013

Viņš tevi ir atradis. Noliec labāk ēdienu un ūdeni pie mājas, lai nabadziņam ar slimo ķepu nav tik tālu jāiet, jo ja viņš ir izvēlējies tevi, tad viņš nāks atpakaļ

0
0

15.02.2016 17:58 |

KAĶIS

5119

Reģ: 29.01.2009

freya
nav jau svarīgi īsti, kā un vai citas meitenes palīdz.
te konkrēti runa par to, ka Tu lūdzi pēc palīdzības un pati tagad jūti to sunīti kā savu atbildību. un tam arī tikai ir nozīme, kā Tu to jūti. Tavā situācijā, ja nevarētu ņemt suni pie sevis, pūlētos, cik manos spēkos, atrast viņam mājas. :)

0
0

15.02.2016 18:03 |

Ella10

389

Reģ: 08.12.2012

Ja kāda no jums var likt roku uz sirds un teikt, ka nekad, nekad nav pagājusi garām kādam, kam vajadzīga palīdzība (jo palīdzība kādam ir vajadzīga ik uz soļa, ik dienu, ik minūti), tad tiešām nokaunēšos un pārmetumus uzskatīšu par pamatotiem.

Īstenībā, kur vien esmu redzējusi, ka vajag palīdzēt un bieži pat kur nevajag (dusmīgi sadzērušies cilvēki, kurus esmu mēģinājusi "glābt", bet izrādās nemaz palīdzība nav vajadzīga) esmu centusies palīdzēt. Gan ar dzīvnieciņu izmitināšanu pie sevis vai citu māju meklēšanu viņiem, gan ubagiem nespēju paiet garām neiemetot kepeikas, arī veikalos pie kasēm metu tajās kastītēs, pēc iespējas biežāk pērku visu ko no tantiņām..
Bija man viens gadījums, kad veikalā stāvu gaidu aiz kasēm pie tāda kā krēsla un tur sēž veca tantiņa un skatos ka lasa A4 lapu. Nevarēju nepamanīt, ka virsraksts ir Naktspatversme.. Apskatīju ka tantiņa sēž ar vienu maisiņu pie sāniem un grūtsirdīgi lasa to lapeli. Bija jau vakars un ārā ļoti auksts, turklāt esmu dzirdējusi, ka tajās patversmēs laiž iekšā ļoti vēlu un agri dzen ārā. Vēl mirklīti kamēr gaidīju cilvēku, kas veikalā, pavēroju tantiņu, lai nav tā ka kaut ko esmu sajaukusi un makā atradu skaidrā tikai 5Eur, tos arī iedevu viņai, sakot, ka redzeju ka viņa lasa par patversmi un naudiņa kaut nav daudz viņai noderēs un uzreiz jau atvainojos, ja esmu ko pārpratusi.. Ak cik pateicīga bija šī tantiņa, man pat acīs sariesās asaras :'-(
Arī lasot par šo nabaga sunīti, man tik žēl tā sunīša. Ticu, ka esi vienkārši apjukusi un palīdzēsi viņam kā nu spēsi (l) Turklāt nepārmetu, ka nezini ko darīt, taču ceru, ka saproti, ka tava palīdzība ir ļoti ļoti vajadzīga šai nabaga radībiņai..

0
0

15.02.2016 18:03 |

Teddy

1606

Reģ: 01.11.2013

Priekškam tad tu veido vispār diskusiju ar jautājumu, ja izskatās, ka vienīgais, ko dari, ir centies meklēt attaisnojumus, lai dzīvniekam nepalīdzētu?
Es nemklētu paralēles, tāpat, kā nemeklēju iemeslu tam, kāpēc vienu rītu,dzīvojot ceturtajā stāvā, atverot dzīvokļa durvis, tur gulēja saritinājies kaķēns, kas uzreiz ieskrēja mājā un izturējās tā, it kā viņš tur dzīvotu. Tā vietā, lai izmestu ārā, jo viņš bija no pagalma kaķu bandas, kur skraidīja vēlviens tāds pats tikai bailīgs, es nopirku ēst, kastīti, smiltis un atļāvu palikt. Tagad šis nu jau kaķis, ir bosiks laukos, kur viņam ir brīvība cik vien acis tālu rāda un vīra mazā masīca, kas viņu mīļo un nēsā visur sev līdzi.
Nezinu kā citiem, bet man būtu lieli sirdsapziņas pārmetumi, ja es būtu izmetusi viņu ārā.

0
0

15.02.2016 18:05 |

Favel

4416

Reģ: 08.10.2013

Ja kāda no jums var likt roku uz sirds un teikt, ka nekad, nekad nav pagājusi garām kādam, kam vajadzīga palīdzība

freya, Tavs gadījums nav gluži apzīmējams, kā vienkārša paiešana garām, aizņemta dienas ritma pavadībā. Suns regulāri atgādina par sevi, Tu pat esi konstatējusi, ka suns ir savainots.

Nē, es neesmu pagājusi garām nevienam, kam ir nepieciešama palīdzība (ar noteikumu, kad esmu to pamanījusi). Esmu šādi izglābusi gan cilvēku, gan dzīvnieku, gan putnu dzīvības.
Bija veseli 2 gadījumi, kad cilvēku pūļi skrēja garām uz zemes nokritušiem vīriešiem. Pirmajā gadījumā kārtīgam vīrietim bija kļuvis slikti ar sirdi un tas būtu bijis minūšu jautājums līdz liela ģimene būtu zaudējusi vīru/brāli/tēvu/vectēvu. Otrajā gadījumā tas bija bezpajumtnieks bezsamaņā, kurš saļima manā acu priekšā. Uz ielas notriekts suns, kurš šoka stāvoklī, pēc pakļūšanas zem riteņiem, ieskrēja pļavā. Cits suns ar savainotām ķepām, vēl bija 2 citi suņi, kurus aprūpēju pēc to izņemšanas no nelabvēlīgā, ģimenēm, kur tos spārdīja kājām, sita, turēja badā. Esmu aprūpējusi arī putnus, kuri ir ielidojuši logos, pārcietuši kaķu uzbrukumus sava medību intinkta apmierināšanai.
Savos 3 gados es pat beigtas mušas apglabāju sērkociņu kastītēs pie liela ķiršu koka (zinu, drusciņ creepy).
Lai nu kā.. vai nu sirds krūtīs ir vai nav!

0
0

15.02.2016 18:07 |

Glorija

775

Reģ: 21.01.2016

Sunīts noteikti ir daudz pārdzīvojis... Es viņu aizvestu pie vetārsta un noteikti paņemtu pie sevis, ja neuzrastos saimnieks, jo nav jau viņam visu laiku jādzīvojas pa iekšu (jo es tā saprotu, ka Tu dzīvo laukos).:-)

0
0

15.02.2016 18:07 |

odetta

3871

Reģ: 14.09.2015

Ella 10-lasiju tavu staastu un tiesaam-kaut vairaak buutu taadu cilveeku ,kaa tu!:-)

0
0

15.02.2016 18:16 |

Jackie

4617

Reģ: 02.06.2012

Jaa, es izskaidrotu, ka taa ir dziive. Esmu intuitiivs cilveeks un pasauli uztvertu irracionaali.

0
0

15.02.2016 18:20 |

Ella10

389

Reģ: 08.12.2012

Ella 10-lasiju tavu staastu un tiesaam-kaut vairaak buutu taadu cilveeku ,kaa tu!

Paldies par labajiem vārdiem :) Mani tik ļoti iepriecina un pozitīvi uzlādē, to cilvēku emocijas, kuriem palīdzu(l) Tikai bieži vien bēdīgi, ka visiem jau nepalīdzēsi, tomēr katrs kaut mazais darbiņš var kādam ļoti palīdzēt :):-)

0
0

15.02.2016 18:40 |

meksikanka

11330

Reģ: 17.04.2012

Favel, vienmēr esmu Tevi apbrīnojusi, bet pēc šīs diskusijas vienkārši gribētos paspiest roku. Tiešām, cepuri nost!

freya, cik noprotu, Tu dzīvo privātmājā.. Jā, saki, ka mājās esat tikai vēlu vakarā un tāpēc (viens no iemesliem), kāpēc nevari paņemt suni.. Uzskatu, ka tomēr nav tas īsti līdz galam patiesi, jo sunim jebkurā gadījumā būs labāk, ja viņam būs saimnieki, kaut arī vēlu akarā, nekā viņš klaiņos kaut kur - sabiedēts, ievainots, nevienam nevajadzīgs.
Nevar jau spriest par cilvēku pēc vienas diskusijas, bet kā cilvēks Tu man ļoti simpatizē un pēc šīs diskusijas nedaudz viedoklis par Tevi sašķobījies.. Un nav runa par to, ka mēs visi esam 100% pareizie.. Nē.. Tu noslēdzi sava veida dīlu ar sevi un nodevi pati sevi..

0
0

15.02.2016 18:45 |

odetta

3871

Reģ: 14.09.2015

Es atkal gribeeju teikt,ka peec siis diskusijas Freya redzu citaam aciim.:-)
Visus cilveekus noteikti nevar likt "vinaa maisaa"-tas gan!

0
0

15.02.2016 19:06 |

Jackie

4617

Reģ: 02.06.2012

Un tomeer lidz galam par iistu sveeto bez citu nosodiishanas nekluut, manupraat. Veel nedauz jaapiestraadaa.

P.S. Kumu, es tieshi to pashu iedomaajos. Laikam pat visracionaalaakie cilveeki dazhreiz( vai arii-agri vai veelu) sastopas ar kaut ko "neizskaidrojamu":)

0
0

15.02.2016 19:24 |

Hippie Chick

1323

Reģ: 04.03.2012

Es ieteiktu atcerēties, ka pasaule ir apaļa un viss nāk atpakaļ. Tu sev grūtā brīdī lūdzi palīdzību Dievam/liktenim/kosmosam/augstākiem spēkiem - sauc kā gribi - solot, ka izdarīsi jebko, lai tev kļūtu labāk. Kad solījums jāpilda, meklē nožēlojamus attaisnojumus, lai to nedarītu. Skumji patiesībā, ka ir tādi cilvēki kā tu, kas meklēs attaisnojumus, lai nepalīdzētu vājākai, sevi aizstāvēt un par sevi parupēties nespējošai dzīvai dvēselei un vienalga vai tas ir cilvēks vai dzīvnieks.

Ja kāda no jums var likt roku uz sirds un teikt, ka nekad, nekad nav pagājusi garām kādam, kam vajadzīga palīdzība (jo palīdzība kādam ir vajadzīga ik uz soļa, ik dienu, ik minūti), tad tiešām nokaunēšos un pārmetumus uzskatīšu par pamatotiem.

Jā, nespēju atcerēties gadījumu, kad būtu pagājusi garām kādam, kam būtu vajadzīga palīdzība, ja pati neesmu spējusi to sniegt, tad esmu meklējusi kādu, kas to varētu izdarīt. Man mājās ir 4 kaķi un 2 suņi nevis tāpēc, ka ir daudz vietas/naudas/laika, bet gan tāpēc, ka viņiem es/mana ģimene bija vajadzīga vairāk kā viņi mums.

0
0

15.02.2016 19:52 |

Favel

4416

Reģ: 08.10.2013

meksikanka, paldies par jauko komentāru! :) Svētā noteikti neesmu, raksturs man pašai brīžiem traucē dzīvot sev vēlamā veidā. Noteikti autori par sliktu cilvēku nesaukšu (pēc diksusijām spriežot, šķiet pat ļoti forša meitene). Drusciņ jātic vairāk sev, jāpārkāpj slinkumam un ikdienas rutīnai. Ptrotams, vienēr vieglāk ir izlikties nemanot, noignorēt un cerēt, ka gan jau kāds cits darīs ko lietas labā.
freya, lai mani komentāri kalpo kā spēriens Tev pa dibenu, lai kaut ko iesāktu šajā situācijā! Problēmas mums dzīvē ir visiem, veselība daudziem arī pieklibo jau agrā vecumā... Tu esi cilvēks, kurš var daudz ko panākt ar saviem darbiem. Sunim ir nepieciešama veiksme un kāda cilvēka labvēlība.
Tici man, palīdzot, Tev pašai vēl ilgu laiku paliks patīkama sajūta, Tu pati sevi novērtēsi augstāk. Saudzē sevi! Lai Tev viss labi ar veselību! ;-)

0
0

15.02.2016 19:52 |

freya

4298

Reģ: 29.01.2009

Ok, lai tā būtu, esmu bezsirde un nežēlīga dzīvnieku nīdēja... Jā, varbūt es meklēju attaisnojumus, lai tikai nepaņemtu suni pie sevis.

Bet atceros te arī diskusijas par to, ka dzīvnieki ir jāņem tiem cilvēkiem, kuri ir atbildīgi un gatavi rūpēties par dzīvnieku līdz mūža galam. Un es zinu, ka mēs tādi neesam. Šobrīd neesam. Man nav žēl palīdzēt finansiāli. Es vispār pa dzīvi esmu cilvēks, kas bieži vien vairāk atdod citiem, nekā patur sev. Pēdējos pāris gadus labdarībai esmu novirzījusi četrciparu skaitli no saviem līdzekļiem, ar milzīgu entuziasmu pērku Ziemassvētku dāvanas pilnīgi svešiem bērniem no trūcīgām ģimenēm, nekad nepaeju garām ielu muzikantiem parkos un tuneļos.
Mums kādreiz nākotnē būs suns, bet tikai tad, kad gan paši būsim tādai atbildībai gatavi, gan arī būs piemērota vide, kurā dzīvot dzīvniekam.

Bez ieteikuma suni paturēt, ņemšu vērā ieteikumu par facebook - pamēģināšu. Tuvākās apkārtnes mājas ir apzinātas, bet tas jau bija skaidrs, ka suns te tuvumā nevienam nepieder. Kādi varianti ar suņa vešanu uz patversmi - tā vienkārši var aizvest klaiņojošu suni? Varu samaksāt visus ārstēšanās izdevumus, varu atstāt krietnu žūksnīti suņa barībai, bet skaidrs ir tas, ka mēs šo suni nevaram pieņemt pie sevis.

0
0

15.02.2016 20:06 |

Hippie Chick

1323

Reģ: 04.03.2012

Piezvani tuvākajai dzīvnieku patversmei un apjautājies kādas ir iespējas. Neviens tev nepārmet iespēju trūkumu paņemt suni pie sevis, bet

Šorīt neizturējām un aizvedām tā patālāk no mājas meža malā

šis ir nežēlīgi, ņemot vērā, ka suns ir izsalcis, bailīgs, ievainots un, ka vienmēr ir citas iespējas. Vari sazināties ar Ulubeli, kolosāli cilvēki tur strādā, noteikti varēs dot padomu kā rīkoties šādā situācijā.

0
0

15.02.2016 20:12 |

Favel

4416

Reģ: 08.10.2013

freya, Tev suns noteikti nav jāpatur! To jau tev komantāros minēja vairākas meitenes (ieskaitot mani). Tevi mudina RĪKOTIES! Uzzvani tuvākajai patvermei, lai atbrauc. Viņiem noteikti ir pieredze ar klaiņojošu suņu notveršanu. Piekrīti apmaksāt suņa ārstēšanu un paralēli meklē sunim mājas. Kļūsti par tā suņa neklātienes aizbildni (ar to es domāju, ja vien sunim nav kāda mokoša slimība, kad būtu labāk dzīvnieku iemidzināt, dodies uz patversmi kaut vai 1x mēnesī (ja esi ļoti aizņemta) dīvnieku palīdzet apkopt, staidzināt, pieradināt pie cilvēka klātbūtnes, mīļuma, atgūt uzticību, ved barību, u.c.).

Tu izveidoji šo tēmu, ar kādu tieši nolūku? Ko patiesībā vēlējies komentāros lasīt?

0
0

15.02.2016 20:13 |

cormeum

16391

Reģ: 09.10.2011

Bet atceros te arī diskusijas par to, ka dzīvnieki ir jāņem tiem cilvēkiem, kuri ir atbildīgi un gatavi rūpēties par dzīvnieku līdz mūža galam. Un es zinu, ka mēs tādi neesam.

Manuprāt, dzīvnieks jāpieņem, ja tiešām esi gatavs rūpēties ar sirdi un dvēseli..

Manuprāt, nav pareizi arī nosodīt otru cilvēku par to, ka nevēlas uzņemties šādu atbildību.

Drīzāk vajadzētu šausmināties par cilvēkiem, kas bravūrīgi pieņem četrkājainos draugus, kuri pēc laika nonāk pinkainā suņa lomā :(

0
0

15.02.2016 20:16 |

Pievieno savu komentāru

Dieviete sarunas

Aptauja

Lietotāji online (19)