Mums bija ļoti līdzīga situācija. Par vedējiem ņēmām māsu un viņas draugu, bet sākumā viņi atteica, jo, kā izrādījās, bija uz šķiršanās sliekšņa. Vēlāk gan piekrita. Mums bija mazas kāzas, tāpēc arī sākumā bijām šokā, ka viņi atteica, jo potenciālo kāzu viesu vidū mums vairs nebija īsti citu variantu.
Kādu laiku pēc mūsu kāzām viņi izšķīrās, bet esam labās attiecībās arī ar māsas bijušo draugu, aicinām ciemos, tiekamies utt.
Tas, ka vedējiem jābūt precētiem un, ja, nedod, Dievs, izšķiras, tad arī jaunais pāris izšķirsies - tā ir māņticība, kas velkas līdzi no senākiem laikiem.
Tavā situācijā es neliktu uzsvaru uz vārdu "vedēji", bet pieaicinātu plānotās sievietes par lieciniecēm, savukārt māsai atsevišķi lūgtu būt par kāzu vadītāju/palīgu.