Bērns nerunā ...

Es sāku runāt normāli 3 gadu vecumā - mani vecāki ar mani runāja katrs savā valodā, tad nu es laikam klausījos, klausījos, klausījos, līdz 3 gadu vecumā sāku uzreiz abās valodās. cik esmu dzirdējusi, tad bilingvālu ģimeņu bērni parasti sāk runāt vēlāk.
Bet mire lambda pie ārsta gan parunāties aiziet vajadzētu.

mire lambda = mīļā miera labad

Mana arī divos gados neko sakarīgu neteica, un tad pēkšņi 2,5 gadu vecumā sāka teikumos runāt.
Katrs bērns ir individuāls, nesalīdzini ar citiem. Varētu satraukties, ja vispār neko nesaka.

Manā ģimene jaruna 3valodas ,krievu angļu un latviešu.. Varbut arī tadeļ mazais negrib runāt..

Manai draudzenei meitiņa ir jaunaka par deliņu un viņa runa ļoti labi,(ari ģimene runa 3valodas)

Bet tas arī viss,ja ko vajag parada ar pirkstu...

Pareizi, nav ko muti dzesēt uz tukšām sarunām! :D

Ja nopietni, tad tas nav nekas nenormāls. Es neko vēl nerunāju pat 3 gadu vecumā.

Tas ir ļoti individuāli. Es uzaugu bilingvālā ģimenē, bet sāku runāt 9 mēnešu vecumā (pirmie vārdi), tekoši sāku runāt abās valodās līdz 2 gadiem. Bet mani abi brālēni ne-bilingvālā ģimenē sāka runāt tikai pēc 3 gadu vecuma, pie kam tā, ka neko nevar saprast. Līdz tam arī bija tikai mamma, tētis, praktiski viss.

Man tīri intereses pēc radās jautājums par tām trijām valodām. Es saprotu, ka, piemēram, mamma runā latviski, tēvs krieviski, bet kur tā trešā valoda ģimenē rodas? :)

Teorētiski no pedagoģijas grāmatām - uztraukties jāsāk, kad ir 3 gadi un nerunā. Līdz tam vecumam pat lielākā daļa logopēdu neņem uz pārbaudi.
Varbūt tavs bērns ir no tiem, kas ilgi klausās un pēta un tad burtiski vienā nedēļā sāks runāt teikumos. Tā gadās, bērni ir dažādi.
Skatieties kopā attēlu grāmatas, sauc lietas vārdos, stāsti daudz visu ko darāt, bet visticamāk, ka šo jau visu tu dari :)

Amnile, trešā valoda var rasties daudz kur - bērnudārzs, auklīte (OK, tā īsti nav ģimene), un vēl jau vecmammas.

Es līdz 4 gadu vecumam tā kārtīgi nerunāju, vairāk tikai kādas zilbes izteicu, kaut arī mamma daudz ar mani runāja, lasīja priekšā utt. Tad kādu gadu gāju pie logopēda un no kādiem 5 gadiem kā sāku runāt, tā nekādas problēmas nav bijušas tālāk. Ja ir iespēja, tad var vest uz bērnudārzu, kur ir logopēdiskā grupiņa, maksimāli daudz runāt ar bērnu. Ja ar veselību viss kārtībā (dzirde kārtībā, nav nekādu neiroloģisku noviržu), tad šis vēl nav tas vecums, kad būtu pamats lielam uztraukumam.

Man tīri intereses pēc radās jautājums par tām trijām valodām.

Tak noteikti, ka Anglijā dzīvo, tāpēc.


Man rados arī ir traki ar valodu dažādību
Bērni ir Dānijā dzimuši/auguši, mamma ir latviete, runā dāniski un latviski, tētis ir amerikānis, runā tikai angliski, bet ome runā tikai latviski vai vāciski, problēma ar mazbērniem :D

Kkur esmu lasījusi,ka bērnam līdz 3 gadu vecumam ir jāmāk pateikt 20 vārdi.
Vispār man pazīstamie bērni tā īsti vairāk sāk runāt ap 2,5 gadu vecumu. Zināma meitiņa,kurai nedaudz pāri 2 gadiem un runā jau ar 3 vārdiem pat teikumos.

Nu mani arī mierināja, ka gan jau runās, lai es neuztraucos (mums 3 valodas). Rezultātā tā arī normāli nesāka runāt un nācās atmest divas valodas, palikām pie vienas un plusā vēl bērns iet specializētā dārziņā priekš bērniem "ar valodas traucējumiem" un tāpat neiet pārāk spīdoši - viņas vecumā vajadzētu krietni labāk runāt, bet nu prognozes ir labu labās, vaiag tik pacietību.

Kas attiecas uz konkrēto autores gadījumu, ieteiktu veicināt bērna runāšanu un, ja norāda ar pirkstu uz kaut ko - nedot, bet pieprasīt, lai pasaka, kas ir tas uz ko norāda. Teiksim, rāda uz bumbu, prasi, ko tev padot? Tad pati atbildi - bumbu? Sarkano bumbu? Un tad iedod. Pāris reizes atkārto, bet trešajā reizē nenosauc priekšmetu un nedod, kamēr pats bērns nepacentīsies to skaļi nosaukt (kaut arī nepareizi, bet galvenais ir centieni runāt).

Mani arī mierināja, ka gan jau runās, bet arī rezultātā logopēdiskā grupa bērnudārzā.

Labāk laikus sākt krist panikā un sākt meklēt risinājumus - nodarbības, kaut kāda citāda pieeja mājās, utml. No tā, ka aktīvāk piestrādāsi pie tā, lai bērns runā, un noskaidrosi, ka bērnam TIEŠĀM viss ir kārtībā, sliktāk nebūs. Ja palaidīsi garām nopietnāku problēmu, tad ir tā: jo vēlāk sāksi kaut ko risināt, jo grūtāk, ilgāk un dārgāk tas risinājums beigās sanāks.

Manai meitai drīz 2 gadi un arī nerunā pilnīgi neko, pat mamma ne, jo neviens mani tā nesauc.
Es vispār gribu, lai meita mani sauc vārdā, nevis par mammu. ;-)

Pievienojos tām mammām, kas iesaka šai problēmai pieiet ar nopietnību. Mans bērns arī pirms divu gadu vecuma nerunāja praktiski neko un vairāk komunicēja ar zīmju valodu. Aizvedām pie mikrologopēda ARS, kura atzina, ka valodas aizture patiešām pastāv. Ārste norādīja, ka, jo vēlāk bērns sāk runāt, jo vairāk pastāv risks, ka bērnam būs valodas attīstības traucējumi, problēmas ar komunicēšanu ar vienaudžiem, lēnāk veidosies vārdu krājums, nepieciešamība pēc logopēda pirmsskolas vecumā. Mums tika ieteikti dažādi uzdevumi, piemēram, pūst burbuļus, pūst sveci, pūst pa gaisu spalvu, spļaut mazos ūdens pudeļu korķīšus, skatoties spogulī. Pēc dažiem mēnešiem valoda atraisījās un šobrīd vārās bez apstājas.

Iesaku, ja ir šaubas, apmeklēt mikrologopēdu. Sirdsmieram.

Tas nav nekas traģisks, to var atrisināt pāris mēnešu laikā,bet jāsaprot, ka lai valodu mācītos,tā ir jālieto! Tu pati uzrakstiji,ka bērns nevis runā, bet parāda ar pirkstu un tu visu to izdari,tatad tā ir problēmas sakne, bērns neredz jēgu runāt, ja mamma visu saprot un izdara , kad viņš ar pirkstiņu parāda. Sāc strādāt pati ar sevi, kad bērns rādā ār pirkstu uz kaut ko, bērnam ir jasaka , ko tur gribi,uz ko tu rādi, japasaka priekšmeta nosaukums,un jāļauj viņam runāt. Man bija tāda pati problēma, skrēju pie ārstiem, un viss beidzās ar to , ka vainīga esmu es pati.

Mazais sāks runāt tad, kad būs gatavs.
Ja ģimenē izmantos trīs valodas, protams, ka bērns apjuks. Manuprāt, uztraukumam nav pamata.:-)

Labāk aizved pie ārsta laicīgi,lai nesanāk kā dažām kosmietēm.;-)

Ir arī ārsti, kas peituras pie "līdz 3 gadiem nav pamata satraukties" skolas :) Tāpēc aizved pie vairāk nekā viena ārsta.