Blakus visiem tiem, kas ar pāris sirmiem matiem, bet visu veiksmīgi apvieno, ir arī tie citi, kas mācas un strādā paralēli, lekcijas apmeklē neregulāri, eksāmeniem kārtīgi nesagatavojas, un lēnām apgādājas ar pamatīgu parādu kaudzi, un beigu beigās pamet studijas nepabeiguši.
Un tad raud - samaksāju X tūkstošus (un joprjam maksāju studiju kredītu), stulbajā universitātē neko neesmu iemācījies, diploma arī nav, visi slikti, valdība debīla, bet man, nabadziņam, jācieš...
Ne visi var veiksmīgi apvienot pilna laika studijas un pilna laika darbu (atkarīgs, protams, no studiju programmas, no darba, no paša cilvēka). Mēgināt, protams, var un vajag, bet esi gatava izvērtēt savas prioritātes un, vajadzības gadījumā, sūtīt vai nu darbu vai studijas dillēs, ja abus pavilkt nevari.
Kāpēc neizskati neklātienes vai vakarnieku variantu? Vai kādu darbu maiņās? (Tie paši makdonaldi, hesburgeri, online casino?)