Ap mani ir mūris, kuru gribētu sagraut. 16 gados bija puisis gadu, kurš mani pavedināja uz alkoholu,zāli līdz man tas apnika. (+ viņš mani nokrāpa ar citu, bija vecāks 3gadus)
Pēc tam sekoja divus gadus attiecības, kurās mani ierobežoja,jutos kā cietumā + vēl fiziski darīja pāri. Pēc attiecību beigšanas esmu sarakstījusies ar daudziem puišiem, dažiem tikusies , bet nekas tālāk neizveidojas, saprotu ka tomēr tā ir mana vaina.
Tagad arī domāju par šo vīrieti, ja manī nebūtu tāda atturība un šis mūris apkārt, viņš pats pret mani savādāk izturētos un uztvertu nopietni.
Lielas cerības uz viņu nelieku, bet katru vakaru uzraksta kaut ko un es nespēju pateikt, ka manī ir kādas šaubas utml, kad es pasaku, maza iespēja , ka viņš atbrauks, viņš saka kāpēc manī tādas muļķibas galvā un nesaprotot kāpēc šaubos par to.
Kā , lai nograuj to sienu apkārt un uzticēties vīriešiem?