Unique, man ari žēl, godīgi - es neesmu pārliecināta par tàdu lēmumu, ar puisi esmu kopà pusgadu-pirmaas attieciibas, nekad nekas ar citiem nav bijis un tagad uzzinu, ka esmu staavoklii - viņš uzskata, ka jaataisa aborts, jo mums šobriid nav tik daudz liidzeklju, loģiski domājot, viņam taisniiba, ja tagad dzemdēšu, tad visu dzivi dziivosim nabadziigi un beerns izaugs maznodrošinaataa ģimenee. Jo viņam nav izgliitiibas, esam kaut kaadaa meeraa saistiiti ar kriminaalo dziivi - abi un taa ir muusu dziive, mums ir savaadaks dziivesveids, ja netaisīšu abortu, mēs dzīvosim slikti un ari muusu beerns. Viņš grib bērnus, bet mums vismaz kaut ko vajag sasniegt, lai atļautos, lai buutu iespeeja ruupeties par veel vienu cilveeku - mes pat veel kopaa nedzivojam, jo jaagaida lidz man paliks 18 gadi. Mums nav ne mašīnas, ne labu darbu, ne izglītības, esam auguši uz ielas, kaut mums ir normaalas ģimenes, jo taada bija mūsu izvēle, tagad, lai arii sirdii juutu, ka nožēlošu, ka izdariišu lielu kļūdu, man nav izvēles - es par bērnu paruupeeties šobrid nespeetu, pat pati par sevi nevaru.
62
