Kāpēc jūs gribat bērnus?

krabi, šādas lietas būtu vēlams risināt pie speciālista. Mīlēt var iemācīties.

Tām, kuras nav pārliecinātas, ka grib bērnu, labāk nevajaga. Nopietni.
Man agrāk likās, ka bērniem jābūt, ja jau ir attiecības, pat neaizdomājos par to, ko patiešām gribu. Slikti tā teikt, bet es ļoti nožēloju. Nav jau tā,ka galīgi nav nekādas mīlestības, bet es par savu suni uztraucos un domāju vairāk.

Šis ir tiešām traģiski. Gan pašai, gan bērnam, kas uzaugs nemīlēts. Lūk šī iemesla dēļ uzskatu, ka man nekad nebūs bērni, jo saprotu, ka nu vienkārši nespēšu sniegt tam bērnam mīlestību, pietiekamu uzmanību un prieku. Kategoriski negribu bērnus un nesaprotu, kā citas bērnos saskata dzīves piepildījumu.

Man nedaudz šokē krabja uzrakstītais :-( , nekad neesmu redzējusi, ka būtu kaut ko rakstījusi par bērniņu :-/

Man nedaudz šokē krabja uzrakstītais , nekad neesmu redzējusi, ka būtu kaut ko rakstījusi par bērniņu

Vai ne? Tikai kosmētika un šmotkas.

Nestutējiet nu savas pakaļītes dieviņa tronī! Neizskatās, ka krabis ar savām sajūtām plātītos un justos ar tām mierā,
.
Pati neko lietas labā darāmu neieteikšu, bet pavilkšu aiz biželes šurp kādu, kam varētu būt kas vērtīgs bilstams.

Krabi, tev vairak izklausas pec kartigi ielaistas pecdzemdibu depresijas.

Redzot, cik ļoti pasaule virzās uz beigām, globālā sasilšana, jūras līmeņa celšanās utt., domas par potenciālo bērnu un, ja nekas nemainās, briesmīgo nākotni pārapdzīvotā, netīrā, izbadējušos cilvēku pasaulē vairāk liek domāt, ka egoistes ir nevis tās, kuras izvēlas nedzemdēt, bet tās, kuras izvēlas dzemdēt, jo tā būšot laimīgākas vai tikai tā ir ģimene vai nu kādi tie iemesli, jo bērnam tajā pasaulē būs jādzīvo un bērns ir vēl viens mazmazītiņš solis tuvāk esošās pasaules galam. Tas tā, ja aizdomājas mazliet tālāk par bērnudārzu un skolas gadiem un savo mazo, personīgo pasaulīti.

Kategoriski negribu bērnus un nesaprotu, kā citas bērnos saskata dzīves piepildījumu.

Man ir bērni,ko ļoti mīlu un nekad nespēju iedomāties,ka viņi man nebūtu, bet tai pašā laikā nekad neesmu uzskatījusi savus bērnus par manas dzīves piepildījumi. Viņi ir bagātinājuši manu dzīvi un piedevuši tai daudzas nebijušas nokrāsas,bet noteikti nav dzīves piepildījums. Pienāks diena,kad viņi pieaugs un veidos savas ģimenes. Gana daudz citu labu lietu,kam piekarināt dzīves piepildījuma birku.
Es nedomāju,ka bērnu eksistence uzreiz nozīmē,ka tie ir vienīgais mātes dzīves mērķis un piepildījums.
Visādi citādi gan absolūti piekrītu,ka ja nav vēlmes pēc bērniem, tas nav jādara un nav ne vienam par to jāattaisnojās vai jāskaidro kādēļ. Tā ir katra paša personīga izvēle. Šai ziņā,nekad nespēju saprast,kā vispār var prasīt kādam-kad būs bērni, vai kādēļ nebūs. Nespēju iedomāties,ka kādam uzdotu šādu jautājumu.

Krissycat
Personigi nezinu nevienu sievieti kura berna dzemdesanu vai gluzi otradi, nedzemdesanu balsta uz tevis minetajiem iemesliem. Berna gribesana parsvara ir kautkas "dzils", gruti ja neiespejami izskaidrojams.
Lai es izlemtu neradit bernu tikai tadel, ka kautkada mistiska nakotne kautkas tevis minets varetu notikt, piedod, bet kautka neiztur kritiku.

Redzot, cik ļoti pasaule virzās uz beigām, globālā sasilšana, jūras līmeņa celšanās utt., domas par potenciālo bērnu un, ja nekas nemainās, briesmīgo nākotni pārapdzīvotā, netīrā, izbadējušos cilvēku pasaulē...

Nu nav TIK dramatiski. Jā, par globālo sasilšanu taisnība, pārapdzīvotību arī, bet tam paralēli - tīri statistiski nekad nav bijis tik MAZ karadarbības, kā pēdējos 100 gados (lai cik dīvaini neizklausītos), nabadzība mazinās, dzīves ilgums pieaug, utml.

Bērnu par dzīves piepildījumu neuzskatu, neapgalvošu arī, ka pēkšņi esmu kļuvusi laimīgāka, bet nu, noteikti nenožēloju faktu, ka man murmulis tomēr ir. Ko gribu teikt - tās sajūtu gammas mēdz būt dažādas, ne tikai absolūta svētlaime bērnu dēļ vai absolūta anti-bērnu nostāja. Katram savs.

Negribu un nekad nebūs. Vienkārši nepatīk bērni un man ļoti patīk mana neatkarība, neesmu nevienam piesieta un nekad negribu to pazaudēt. Ar bērnu vienmēr ir problēmas - vienmēr bļauj, kaut ko prasa, tīņu gados vispār tevi ienīst. Nesaskatu bērnos neko jauku vai mīļu, turklāt negribētu ienest bērnu mūsdienu pasaulē. Padomājiet taču, ko jūs vispār viņam varat dot - pasaule jau ir uz iznīcības robežas. Un es uzskatu, ka ir sievietes, kam dzīves mērķis nav bērns, bet kas cik, piemēram, karjera; tāpēc arī nevajag citiem uzspiest savu viedokli un mācīt, kā jādzīvo - labāk uztraucies par sevi.

Primrose
Pasaule uz iznicibas robezas? Tu laikam no citas planetas. Laikam jatinas palaga un uz kapsetu prom.

Vai ne? Tikai kosmētika un šmotkas.

Iespējams tāpēc, ka šī ir vieta kur viņa atslēdzas no realitātes.

bet vai obligāti ja ir bērns tad tas šī foruma diskusijās tas ir jāpiemin?

+++ Miss Joker,
Tā tiešām ir, ka ne visi raksta par visu, kas uz sirds. Atsevišķas sāpīgas tēmas labāk vispār necilāt.

Jā, 2048. gadā okeānos vispār nebūs zivis un pēc tam jau visa ekosistēma sāks pazām brukt. Man šķiet ļoti daudziem liekas, ka viss ir normas robežās, bet, ja jūs kaut nedaudz iedziļinātos pasaules problēmās, tad saprastu, ka cilvēcei ir palicis pavisam maz laika- pārāk maz, lai izlabotu to, kas jau ir nodarīts pasaulei.

nairalele, neprecīzi izteicos. Nesaku, ka visas, kas rada bērnus, tajā saskata savas dzīves piepildījumu, nebūt nē, bet ir tādas sievietes, kam bērni un ģimenes kuplināšana ir viss, lūk tādu uzstādījumu nespēju saprast. Man, personīgi, karjera, izglītība un pašizaugsme sniedz vislielāko dzīves piepildījumu, un man bērns tieši traucētu, nevis veicinātu šo procesu.

Primrose - un, pat ja tā.. Tas nozīmē, ka tagad visiem jāuzvelk melnas drēbes, jānoguļas gultā, jāiededz svecīte, jābeidz dzīvot un jāgaida tā pēdējā stundiņa? Pati saki, ka tur neko vairs nevar ietekmēt vai vērst par labu. Nu ļoti labi - tātad jābauda pēdējie gadi (un līdz 2048.gadam vēl gana tālu), kas atlikuši šajā pasaulē :)

Jā, 2048. gadā okeānos vispār nebūs zivis un pēc tam jau visa ekosistēma sāks pazām brukt.

Zeme savā vēsturē ir pārdzīvojusi daudz lielākas kataklizmas.
Un cilvēce ir pārdzīvojusi gan milzīgas epidēmijas, dabas katastrofas, badus, karus un citas nelaimes.
Fantazēt par pasaules galiem ir jau ka modes lieta...