andie, bērnam tā psiholoģija ir mazliet savādāka. Viņa visa pasaule griežas ap mammu un tēti kādu noteikti brīdi. Tas ir tas kopēšanas brīdis - auklē lelles piemēram. Un mamma protams, teiks - tu kā mammīte, auklē bēbīti utt. Lielākam paaugoties, bērns jau izrāda interesi - kā es rados, kā dzimst bērni utt. Vecāki stāsta un lai labāk uztvertu, saka - TU satiksi, TU iemīlēsi, TU dzemdēsi vai TU iedēstīsi sēkliņu. Tas tā primitīvi, bet domu saproti?! Bērns pēc tam izaug, apaudzē sevi ar citu informāciju, un izdomā, ka bērnus negrib. Mazs bērns to nesaprot, viņam liekas, ka visi noteikti kādreiz kļūst par mammītēm un tētīšiem, un auklē bēbīšus, jo mana mamma taču tā dara/
Nezinu kā tas ir no psiholoģijas viedokļa komunikācijā ar bērniem, tas noteikti nav "kā no grāmatas", bet es stāstu kā tas ir no mana skatupunkta. Un kad es šādi ar bērniem runāju, es viņus nezombēju, bet runāju primitīvi, lai viņi saprot, ka izaugot lieli, viņi var kļūt par mammu un tēti. Jo viņi izrāda interesi par to tematu. Tas ir dabiski. Bet man nevienā brīdī nav doma, ka viņi tiešām būs mamma un tētis, jo... Es par to nemaz nedomāju. Tā jau tālāk būs viņu izvēle. Un jā, es uzskatu, ka tas ir dabisks process. Mēs taču esam, no fizioloģiskā viedokļa, paredzēti vairoties. Tā ir dabiska lieta, kas noteikti kaut kur iepeld arī mūsu smadzenēs, zemapziņā, saistībā ar to, ka mums arī iedoti fiziski visi nepieciešamie rīki bērna radīšanai un iznēsāšanai. Es ticu tam, ka bērnu/pusaudzi var nozombēt par to, ka kāzas un bērni ir vienīgais pareizais risinājums, un tikai tā ir jādzīvo, un tas ir vispareizākais. Bet es šaubos, ka tas tiešām tā tiek darīts. Cik novēroju, tas vnk ir cilvēkiem ielikts - omes gaida mazbērnus, bērni kaut kādā vecumposmā prasa brāli/māsu, ja viņiem tāda nav un tāpat cilvēks kaut kādā savā dzīves posmā aizdomājas - gribu bērnu.
Par to, ka citi bāž šnobeļus citu darīšanās - tas tā ir un būs. Un ne tikai bērnu gribēšanas/negribēšanas jautājumos, bet arī visos citos, apkārtējie taču zina labāk. Viss ir tajā, kā to pats uztver. Vismaz man tā ir vieglāk dzīvot - kā es sevi noskaņoju, tā es arī jūtos. Un novēlu citiem to pašu.