Man gan šodien skumjākā diena ever. Pašķiros, izšķīros no drauga. Sirsniņa sāp, bet tā būs labāk, vismaz pagaidām, kamēr mēs neesam tikuši galā ar sevi, arī attiecībām nav jēgas. Tika neuzticēšanās, nesaprašanās... tā nevar turpināties. :( Viņš pats nezina, ko grib. 3x uzsācis augstskolu, atkal neiet. Nu es viņam nespiežu, lai izdomā, ko grib! Lai ņem ārā dokumentus un strādā, iziet kādus kursus, lai izlemj kaut ko līdz galam kā pienākas un dara. Es viņu nemīlētu mazāk, ja viņš uz traktora brauktu, bet šādi es arī nevaru - tikai melo, melo, sola un melo atkal. Eh, sāp sirsniņa, nezinu, ko darīt. Kā iedomājos, asaras uzreiz. Nedēļu vēl jādzīvo kopā, nezinu, vai tas ir uz visiem laikiem, vai tikai mirkļa vājums. Bet atelpu vajag mums abiem, tā vairs nevar. :'-(