Izstāstīšu savu situāciju. Puisim ir 19, man 18. Tikāmies jau diezgan ilgu laiku. Es esmu no Rīgas, bet viņš no dziļiem laukiem. Mēnesi atpakaļ sākām dzīvot kopā. Viņu izsvieda no universitātes, kurā mācījās. To uzzināja viņa vecāki un teica ja viņš nemācīsies Rīgā, tad brauks uz mājām strādāt. Jo viņam, precīzāk, viņa vecākiem ir diezgan liela saimniecība ar daudz dzīvniekiem un visu pārējo.
Viņu tur tur kā vergu un nelaiž nekur prom. Bija tāda situācija, aizbraucu uz 2 nedēļām. Abi kopā gribējām braukt prom bet viņa vecāki izrāva viņam no rokām mantas un teica ''Tu nekur nebrauksi! Paliksi un strādāsi mājās''.
Labi, vēl papildus nedēļu es pagaidīju. Atbrauca. Viņš domāja, ka vairāk uz turieni nebrauks un pazudīs no visas savas ģimenes, jo grib būt ar mani. Pagāja nedēļa , viņam sāka konkrēti čakarēt smadzenes vecākā māsa un viņš aizbrauca atkal uz mājām pirms divām nedēļām. Bija doma, ka uz brīvdienām tikai jo viņam esot ''skola''. Bet par nelaimi vecāki uzzināja ka viņš ir izmests no skolas un tagad tur viņu mājās un nelaiž uz Rīgu nu jau divas vai trīs nedēļas pat. It kā sarunājam visu, ka brauks, bet kad pienāk tā diena, kuru es gaidu visvairāk, man pasaka ka uz Rīgu nebrauks jo nelaiž. Un tā tas notiek jau ilgi un dikti.
Viņš ir sarunājis darbu Rīgā ar labu algu pie tam, vieta , kur dzīvot mums ir, viss ir. Izrunājos ar labāko draugu, viņš teica, lai pasaka saviem vecākiem, ka var pats par sevi parūpēties. Ka darbs ir, alga būs, vieta kur dzīvot ir. Bet viņa vecāki teica, ka Rīgā neļaus strādāt, bet strādās mājās saimniecībā. Vispār viņu grib sapakot atpakaļ uz mājām.
Es daru visu, lai to nepieļautu, bet nespēju vairāk ne cīnīties, ne gaidīt.
Paziņa ieteica, lai viņš vienkārši no turienes nakts vidū aiziet prom un brauc uz Rīgu. Tāds bija plāns, viss bija sarunāts, mašīna uz Rīgu, bet pēdējā brīdī man atsaka ka uz Rīgu nebrauks tikai tāpēc, ka negribot sāpināt savus vecākus. Es nezinu vairāk ko darīt. Man nav ideju. Pamest viņu es nepametīšu, pilnīgi izslēgts, jo viņš man pārāk daudz nozīmē.
Tas vispār ir pretlikumīgi tā turēt mājās un nelaist prom. Aizbraukt viņš vienkārši nevar, jo naudu neviens viņam tur nedod. Es piedāvāju pārskaitīt vajadzīgo summu, bet man teica tikai to, ka uz Rīgu nebrauks. Es nezinu, vairāk negribu neko, mirkstu caurām dienām asarās. Kā man rīkoties? Pilnīgā strupceļā esmu. :'-(
Viņa ģimene ir vienkārši bezsirds radījumi.
Pārvākties pie viņa arī nevaru, jo man ir skola un darbs Rīgā. :-/
19
