Augstskola un vecums

Sāku 18 gados, mācījos 3 gadus.

Jā, par tēmu. Sāku 19 gados uzreiz pēc 12.klases, pabeigšu 22 gados - jāmācās 4 gadi :) Pēc tam skatīšos.
Un nekad nav par vēlu sākt! Muļķības. Man arī ik pa laikam liekas, ka man jau 21, vēl neko diži neesmu dzīvē sasniegusi, bet galva uz pleciem ir, viss būs :)

Esmu neklātienē. Iestājos 20 gados pēc prof. vidusskolas. Kursabiedri dažādi - kādi divi vēl ir tikko pēc vidusskolas, vairums sāka ap 24-27, daži pēc 30.

Jā, dažām ir problēmas punktus salikt, bet citām nav izpratne par ka un kad pareizu lietošanu. :-P

Jābūt uber perfektai pareizrakstībai, lai citus atļautos mācīt. Mani netraucē nepareizi salikti punkti un komati, ja tas nemaina teksta nozīmi. Pati neesmu tik zinoša.

Es uzskatu ka par vecumu nav jauztraucas. Es pec vidussskolas aizgaju stradat un esmu daudz celojusi un stradajusi dazadus darbus. Bet vel joprojam neesmu atmetusi domu, ka kadu dienu iestasos augstskola.

Sāku 18 gados, mācījos 6 gadus, tagad gadu pauze un mācīšos tālāk

19
4 gadi

Kā var būt par velu ko studēt ? Vienīgais kas var būt problemātiski - pilna laika dienas nodaļa, kur nav vakara alternatīvu (ārsti, inženieri, arhitekti) vecumā, kad gribi sevi nodrošināt pats un stipendija nenosedz dzīvošanas izdevumus.
Pēc šī maģistra neapstašos, ap 30 domāju ņemt neklātienes bakalauru kādā citā profesijā un ne mirkli nav sķitis, ka tas ir kas nepaveicams ( apkārt gana daudz iedvesmojošu cilvēku).
Lai veicas!

Dalija - jā, mana mamma tā arī izdarīja. Pirmais maģistrs pavisam cita profesijā, studējot otro pārgāja uz atbilstošo jomu :)

Nekad nav par vēlu mācīties.
18 gados iestājos pirmajā augstskolā, mazliet vēlāk pieķēru klāt bakalauram vēl vienu kvalifikāciju un šobrīd savos 30 atkal mācos klātienē. Un ir patiešām interesanti, jo jūtu, ka daru to sevis dēļ ne papīra :)

Sāku mācīties, kad man bija 18 - uzreiz pēc vidusskolas. Studijas ilga 4 gadus - bakalaurs :-)
Turklāt 3. kursa beigās man piedzima dēliņš, ar visu to absolvēju tikai pusgadu vēlāk nekā mani kursa biedri. Daudz netrūka, lai būtu pabeigusi kopā ar viņiem, bet nu tā sanāca un labi vien, ka tā :-)
Pievienojos viedoklim, ka mācīties nekad nav par vēlu un, ja vēl ir papildus stimuls, tas šķēršļi ir tikai šķietami un pavisam noteikti ir pārvarami. Lai izdodas! (l)

Ir muļķīgi neprast tik vienkāršu lietu!
Libby pardon, pamanīju savu kļūdu :P tā sanāk, kad ātrumā rakstu. Es jau ar nesaku, ka es perfekti visu, bet nu tās tā, labāk es kļūdos ar kad un kā, kā man ir 25. (divdesmitpiektais) gadi. Bet nu labi, vizmaz man šī problēma atkrīt :D

Peonie, bērniņš bija plānots un nebaidījies, ka skolas stress ietekmē bērniņu?

Vienīgais kas var būt problemātiski - pilna laika dienas nodaļa, kur nav vakara alternatīvu (ārsti, inženieri, arhitekti)

Inženieriem ir neklātiene, pats savā laikā pametu studijas, jo klātieni nevarēju ar darbu apvienot, tagad "piebeidzu" neklātienē:-)

Pirmo iesāku 19 gados, bet dažādu apstākļu dēļ, nepabeidzu, bet arī nepārdzīvoju, jo tas nav man :D

Otrreiz sāku 24 gados. Jāmācās 2 gadi, bet plāns ir pieplusot vēl 2 :) nekad nav par vēlu, manā kursā tagad desmu jaunākā :D ir sievietes 40+, 30+

Uzskatu, ka tas vnk ir pozitīvi, ja vēlies sevi attīstīt un gaidem noteikti nav nozīme. Mainās manā gadījumā tikai tas, ka es tgd nevaru sēdēt pilna laika klātienē, bet jāzivēlas neklātiene, kuru var ar darbu apvienot.

fejja, es arī mācīšos neklātienē. It tā varētu klātienē, bet tas būs pārāk sarežģīti.
Nav tā, ka sestdienas rītā grūti piecelties? :) Doma, ka brīvdiena nav brīvdiena plus visas darba dienas darbā pavadītas.

nē, man noteikti nav grūti, jo man ir jāstrādā diezgan bieži arī 6dienās un 7dienās, tas ir pierasts :D

savienot pagaidām visu var - gan bērnu, gan darbu, gan studijas :) nezinu kā būs, kad būs jāraksta kvalifikācijas darbs, bet pagaidām es par to nedomāju :D

Man kursā bija 37 gadus vecs vīrietis. Viņš bija atnācis mācīties, nevis uztraukties, ko par viņu domās. Varbūt izmanto šo pašu taktiku? :)

Manā kursā (neklātiene) ir sieviete, kas sāka 50 gados (šobrīd 53) un sāka strādāt arī profesijā - tā kā uz priekšu tik! Ja viņa nepateiktu pati, cik viņai gadu, mēs nezinātu. Vismaz par desmit gadiem jaunāka šķiet. Pārējie kursa biedri dažādi - gan manā vecumā, gan 30-40 robežās. Atmosfēra un mācību attieksme ļoti motivē mācībām. Pāris mēnešus mācījos klātienē to pašu tikai ar sava vecuma kursabiedriem, pat salīdzināt nevar to attieksmi ar tagadējo kursu.

Plānots gluži nebija, bet tāpat ļoti priecājāmies un gaidījām :-)

Man paveicās, jo studiju grafiks nebija tik strikts un būtībā man pēdējā gada laikā vajadzēja apgūt vēl tikai dažus priekšmetus un beigās aizstāvēt diplomdarbu. Par priekšmetiem vienojos ar pasniedzējiem par individuālo grafiku, daudz ko varēju darīt no mājām un nodot darbus elektroniski..

Nevarētu teikt, ka bija kaut kāds lielais stress+vēl nebiju uz to visu tā iespringusi. Vienkārši gribējās studijas pabeigt līdz galam, neatkarīgi no apstākļiem, lai nebūtu nepadarīta darba sajūtas. Un par laimi tas arī izdevās :-)

Droši zinu, ka nākotnē studēšu vēl - tikai, kas lai to zin, kur un ko un cik tad man būs gadu :-D