"Bieži vien tajos 18 gados cilvēki vēl īsti pat nezina, ko grib studēt, bet pēc gadiem tikai saprot īsti aicinājumu." Tas attiecas uz mani. Es nekad neesmu gribējusi mācīties augstskolā, jo man tas likās, kā "rāmis", anormāla slodze un sačakarēta veselība. Bet tad, kad prāts jau tāds diezgan nobriedis, tad saproti - es vēlos citādu dzīvi. Lai pie tādas tiktu, ir Jādara!
Tas, ko rakstīja Miss Joker, tā arī aptuveni ir.
Bet es vienmēr esmu uzskatījusi, ka visam ir savs laiks. Ja šobrīd nebūtu vēlme mācīties, tad par to pat nedomātu.
Par to, ka it kā par vēlu . . Loģiski, ka esmu izrēķinājusi, cik gadu vecumā beigšu skolu un tad uzreiz man doma - tik vēeelu būs bērni? (t) Jo skolas laikā noteikti nevēlos palikt stāvoklī. Jau tā esmu stresaina! :D