Sveikas meitenes! Neuztraucieties! Neesmu trollis, netroļļošos.:-)
Vēlos uzzināt, kā Jūs nenolaižat rokas. Es pati vairs netieku galā ar savu dzīvi. Dzīvoju viena, studēju pēdējā kursā (budžetā). Ne vecāku, ne radu nav. Jā, bārene. Kuļos un maļos kā māku. Pašlaik strādāju 4 darba vietās (savā profesijā, nav pilnu slodžu darbs), lai varētu savilkt galus kopā un, protams, uzkrātu pieredzi savā darbības jomā. Mācības par laimi netiek "iedragātas". BET, es saprotu, ka es tā vairs nespēju. Knapi tieku galā. Pa dienu esmu noskrējusies, darba diena beidzās plkst,21:00 (zinu, citas strādā ilgāk, tāpēc bez dzēlībām), + mājas darbi, bakalaurs , jāgatavojās nākamajai dienai utt. Tagad ir pienākusi tā diena, kad makā pat nav nauda vairs, nedzīvoju izškērdīgi, bet bija ārpus neparedzēti izdevumi. Zinu, ka čīkstu, bet es tiešām vairs nespēju tā turpināt. Man nav sakarīgu ideju ko darīt. Pamest mācības netaisos-tas būtu muļķīgi, vēl vienu darbu nevaru paņemt . Kā Jūs sevi nepazaudējat visā rosībā(?) , protams, neiet runa par tām meitenēm, kuras dzīvo vienmēr pie "pilnas vitrīnas". Brīžiem liekās, ka nav jēga tam ko daru.
14
