Miega paralīze

Jauka lasāmviela pirms miedziņa :-D

:-O Lasu un tagad bail iet gulet. :-/ Man nekas tads nekad nav bijis, mani murgi pat laikam nav murgi, salidzinot ar seit aprakstito. :-|

Aaaa, nu kapec es so temu lasiju. :-D (t)

Mjā, iznāca te kapeņu stāstiņi. :D

Nu kā gulējāt? :D
Man nekādi kontrolēti sapņi nesanāca, gulēju kā tāds jēzuliņš. :D

Cartier, daži ļaudis zināmi no tiem, kas padziļināti interesējas par ezotēriskām padarīšanām. Un kā nu kuram veicas - kāds aizbrauc galīgākajās auzās un nevar ar tādiem neko piezemētāku apspriest :D , savukārt ir arī tādi sarunu biedri, ka dikti forši izrunāties krustu šķērsu par teju visu. (l) :)

Caloo
Arī labi gulēju. :-P :D
Kaut vakar par to baidījos. :D :D :D

nerātnā
Kā ar sapņiem ? :D

Parastais, ikdienišķais, krāsainais un patīkamais. :-P :D

Paldies Dievam, man nekas tāds nav bijis. Es man šķiet pretējā gadījumā ar sirdi aizietu.
Es jau vakar te tikai salasoties, jau savu iztēli iedarbināju un saritinājos segā tik cieši, ka grūti bija pagulēt. :D

Es arī pirms gulētiešanas šo izlasīju. Daži murdziņi gan bija, bet tīri labi izgulējos.
Ir bijušas miega paralīzei līdzīgas situācijas, bet apgalvot, ka tā tiešām ir miega paralīze, nevaru. Man bija dienās, kad ir slikts miega režīms - aizsnaužoties mājās uz dīvāna vai pa ceļam autobusā. Autobusā vienmēr esmu uzlikusi modinātāju, lai neaizbraucu garām, tāpēc tur ir drošības sajūta, ka tiešām pamodīšos, bet parasti nevaru sagaidīt un krītu panikā tik un tā.
Vispār pirms sāku par šīm lietām lasīt, šķita, ka sāku prātā jukt. Bet izrādās, ka diezgan izplatīta nelaime (es tiešām tajā bezpalīdzības sajūtā neko foršu neredzu).

nerātnā

Parastais, ikdienišķais, krāsainais un patīkamais. :-P:-D

Ehh, lucky You. :D

Caloo, ja pēc šitā izlasīšanas gulēji kā jezuliņš, tad pašam ar' neslikti. :D :)

nerātnā
Nuu, es neesmu viegli iespaidojams, stabila psihe n`shit. :D

Tad atkal pierādās apgalvojums, ka man ir nestabila psihe. :D

Esmu vairākkārtīgi izjutusi miega paralīzi. Pirmajās reizēs sajūta bija, ka prāts pamodies, bet ķermenis neklausa, jūties kā iesprostots pats savā ķermenī. Mēģināju saukt kādu palīgā, kliegt, bet nespēju izdvest ne skaņu. Pat neatceros kā izkļuvu no tā stāvokļa ārā. Tikai pāris gadus vēlāk internetā atradu informāciju par to, kas tas ir un kā ar to tikt galā. Man tas vienmēr notiek guļot uz muguras, neatkarīgi guļu pa dienu/nakti, daudz/maz. Tehnika, kas man vislabāk palīdz no tā izkļūt, ir sakoncentrēt visu savu spēku uz vienu ķermeņa daļu, parasti mazo pirkstiņu, jo tiklīdz spēj izkustināt kaut muskulīti, arī pārējais ķermenis pamostās.
Pēdējā laikā gan miega paralīze man nāk ar bonusiem, spiedošo sajūtu, ka nespēj paelpot/kāds sēž virsū un tēlu redzēšana telpā (pāris reizes ir bijusi sajūta, ka velk aiz kājām ārā no gultas).
Lai gan tagad zinu, kas ir miega paralīze un kā no tās izkļūt, katra reize tāpat beidzās ar panikas sajūtu, smagu elpošanu un paātrinātu sirdsdarbību.

Nu, man laikam nav nemaz tik stabila, jo vakar paspēju krietni nobaidīties. :D Bet, pašai par brīnumu, esmu iemācījusies ātri tikt ar to galā. :D

Wallee, nerātnā
Vēl jau to var norakstīt uz vecumu. :D:D

Vēl jau to var norakstīt uz vecumu.

Un kā tas bija jāsaprot. :D Uz vecumu psihe ir stabilāka vai otrādi?

:-D
Tāpēc katram gadījumam es vakar vakarā nelasīju šīs diskusijas komentārus, kas garāki par pāris teikumiem. :D