Miega paralīze

kas tas ir?

Man ir bijusi vairākas reizes, bet ir dzirdēti arī trakāki nostāsti...

Pacelšu, jo negribās taisīt jaunu diskusiju. Esmu vairākas reizes piedzīvojusi miega paralīzi. Es pat teiktu ļoti bieži, visbiežāk - guļot pa dienu, vai ļoti ilgi (vairāk kā 12h), tātad - brīvdienās vai guļot neierastā režīmā. Vispār sapņojot gandrīz vienmēr saprotu, ka tas, ko es redzu, ir sapnis, tas nav pa īstam. Ja sapnis nepatīk ir pat gadījies speciāli meklēt veidus, kā pamosties, piem. nolekt no augstceltnes, ienirt ūdenī un noslīkt utt. Pēc tā automātiski pamostos, saprotot un atceroties visu.
Ir pat gadījušies sapņi, kurā viens sižets atkārtojās nepārtraukti pēc kārtas. Kad vairākas reizes sapnī pamosties savā dzīvoklī, sāc ikdienišķi kaut ko darīt, ej gulēt, atkal pamosties un kaut ko dari un tā reizes 4 vai 5, līdz īstai pamošanās reizes - tieši turpat. Tad nu uzreiz ir grūti aptvert, ka tas nav sapnis. Parasti es sev kniebju (jā, arī sapnī, lai pārbaudītu vai neguļu) diezgan mulķīgi, bet nu jā, tas strādā :-D sapnī nesāp un nejūti, realitātē - jūti.
Nezinu kā tas ir saistīts ar miega paralīžu biežumu. Bet nu šodiena nebija izņēmums - biju puslīdz pamodusies, atvēru acis un redzēju, ka mājās ir kāds, lai gan zināju, ka nevienam nav jābūt, sapratu, ka pakustēties nevaru un, ka, visticamāk, atkal ir сонный паралич (miega paralīze). Aizvēru acis un sāku gaidīt, lieki piebilst, ka uzreiz sajutu pieskārienus pie rokām, radās sajūta, ka kāds novēro, tad atvēru acis un ieraudzīju cilvēku, bet pamirkšķinot acis - cilvēks kļuva bāls, tāds kā skelets. Aiztaisīju acis, nogaidīju kādu laiku līdz jau varēju pakustināt pirkstus. Nu tad atvēru acis un viss bija kārtībā, nekādu halucināciju, tikai galva un arī ķermenis tāds smags. Man pēc šīs parādības tā ir vienmēr - dullums un galva smaga. Agrāk nezināju, kas tas ir tāds, līdz pāris gadus atpakaļ atradu tam izskaidrojumu miega paralīzes vārdā, vienīgi krievu valodas inf. avotos.
Esmu par to runājusi tikai ar dažiem cilvēkiem, viņiem nekas tāds nav gadījies, bet, spriežot pēc citos forumos lasītā, tā tomēr nav tik reta parādība un ir cilvēki, kas dalās ar to, stāstot savu pieredzi.

Vienu reizi dzīvē ir gadījies piedzīvot. Kad sapratu, ka fiziskais ķermenis guļ, bet apziņa ir nomodā, sākās panika un likās, ka vairs nekad nepamodīšos. Brr, nebija patīkami. Joprojām spilgti atceros.

Izklausās pēc šausmenes. :-O

Btw, vienreiz no rīta gadījās atvērt acis un aizmigt atkal. Sapņoju, ka jau nomazgāju matus, uzkrāsojos, saģērbos un te pēkšņi pamodos, un sapratu, ka tas bija tikai sapnis. Biju dikti dusmīga! :-D

Vsjo, naktī negulēšu. :D
Tai miega paralīzei ir arī skaistas halucinācijas, ko? (t) :)

Tai miega paralīzei ir arī skaistas halucinācijas, ko?

Ir gan.

Oi, Cartier, pastāsti (uzraksti)! Pleeeeeeeease! Citādi bailīgi. :D Esmu pati uzmanība. :)

leni

Ja sapnis nepatīk ir pat gadījies speciāli meklēt veidus, kā pamosties, piem. nolekt no augstceltnes, ienirt ūdenī un noslīkt

Bet vispār kāpēc tik briesmīgi? Ja vari ietekmēt to ko sapņo, tad nebūtu foršāk pamosties no kaut kā ļoti patīkama? :D

Man vairākas reizes šī baisā parādība ir gadījusies no rīta, kad apkārt jau ir trokšņi, bet es vēl guļu. Pēdējais gadījums bija pirms kādām 5 dienām, par to arī pastāstīšu.
Ap 4 no rīta pamodos, nenāca miegs, vairākas stundas nosēdēju internetā. Tad ap 8 jutu, ka nāk miegs, centos iemigt. Pēkšņi pārņēma baisa sajūta, ka istabā kāds ir. Cēlos, skrēju uz durvīm, rāvu vaļā, bet tas kāds ar spēku aizcirta durvis ciet. Tad centos nebaidīties, aizvēru acis un mierīgi gaidīju. Tad pamodos, istabā, protams, neviena nebija.

Bija miega paralīze,kad biju pavisam maza.Detaļās neatceros,bet skaidri atceros to siluetu,kurš blakus stāvēja..Brrr...Maza būdama toreiz domāju,ka mani gribēja nolaupīt citplanētieši.Vairs nekad arī nav bijis,bet man draudzenei ir diez gan bieži - viņai trūkst elpas,pakustēties nevar,pasaukt nevienu nevar.

leni un pārējās, kas šo piedzīvo (un/vai lasa citu miega paralīzes piedzīvojumus forumos) - vai kāds runā arī par to, kā no šī visa izvairīties? :-|

Miega paralīze nekad nav bijusi, bet sapņoju bieži un bieži to arī apzinos - mainu sapņa scenāriju, ja kas nepatīk, izvēlos "tēmu" par ko sapņot u.tml. Arī murgus redzu sapnī, bet tos drīzāk uztveru kā interesantu trilleri, nevis reālas šausmas. Nekad neesmu pamodusies aiz bailēm, nosvīdusi u.tml.

Man mīļam cilvēkam viens periods dzīvē bija baigi smags. Tādas šausmu lietas nesen pastāstīja. Viņai sāka rādīties cilvēku dvēseles, kuri nav pienācīgi apglabāti, tas ir pašnāvības utt. Sāka uzbāzties ar priekšlikumiem, lika darīt visādas lietas, neļāva iet gulēt utt. Šausmīgi satraucos, bet viņa tika tam pāri, viņai ir spēcīga enerģija. Tas īstenībā ir briesmīgi. (t)

bet vispār kāpēc tik briesmīgi? Ja vari ietekmēt to ko sapņo, tad nebūtu foršāk pamosties no kaut kā ļoti patīkama

Parasti tie ir nepatīkami sapņi, kuros es neko diži nevaru ietekmēt. Vienkārši saprotu, ka tas ir sapnis, bet pamosties tāpat vien nevaru, tādēļ meklēju veidus kā nosisties, jo saprotu, ka tas pārtrauks sapni :-D nu, piemēram, pēdējā sapnī man likās, ka kāds mani izseko un grib novākt, jutu spēcīgu tuvojošos briesmu sajūtu, bet tajā pašā laikā es sapratu, ka esmu sapnī, tādēļ nolēcu no mājas i vsjo - pamodos un varēju gulēt tālāk mierīgi:-D
Lai gan ir bijis arī pozitīvs sapnis, kurā izmantoju sapratni par to, ka esmu sapnī. Uzvedos dīvaini, darīju visādas muļķības, bet tur man klāt bija tikai mans puisis, kurš neko diži neteica :-D sapnis beidzās ar to, ka vienkārši aizgāju gulēt, ehh, vienīgi tur māja bija tāda forša, grezna... un pamodos jau savā gultā :-D

Neons

mainu sapņa scenāriju, ja kas nepatīk, izvēlos "tēmu" par ko sapņot u.tml.

Laimīgā, es arī tā gribētu! :-D

Leni

pamosties tāpat vien nevaru, tādēļ meklēju veidus kā nosisties, jo saprotu, ka tas pārtrauks sapni :D

Nevari nosapņot par princi baltā zirgā, kurš Tevi izglābj? Vai tas ir pārāk nereāli pat sapnim? :D

un pārējās, kas šo piedzīvo (un/vai lasa citu miega paralīzes piedzīvojumus forumos) - vai kāds runā arī par to, kā no šī visa izvairīties

Miega paralīzes parādības biežumu var samazināt ar regulāru miegu vienā laikā, nesaraustītu un nepārtrauktu. Es to piedzīvoju tieši tad, kad guļu neregulāri. Turklāt ir lasīts, ka to biežāk piedzīvo guļot uz muguras, nevis citās pozās. Tas arī man atbilst. Pirmajās reizēs ir ļoti bail, bet pēc tam, kad saproti, kas tas ir - iesaka vienkārši aizvērt acis un nomierināties, līdz var pakustināt kādu ķermeņa daļu, tad tas vairs nešķiet tik briesmīgi.

Caloo, tas nenotiek vienmēr. Ja esmu tiešām dziļi iemigusi, tad neko nevaru mainīt, jo neapzinos īsti vairs, ka tas ir sapnis...:-P
Citreiz jau pirms miega varu daļēji paredzēt, ko redzēšu sapnī, ja ir bijis kāds emocionāls pārdzīvojums. Zinu, ka zemapziņa izdos savu versiju par to visu... :-P
Vienu sapni esmu iemācījusies kontrolēt tikai padsmit gadus vēlāk. Tagad, ja atkal to redzu, saku sev, ka man nav jādara tās lietas un nav par tām jāpārdzīvo, jo tas ir tikai sapnis. Emociju ziņā joprojām mēdz būt sajūta pēc šī sapņa, ka kaķi piedirsuši man mutē, bet vismaz ir gandarījums neliels, ka es to scenāriju vairs nelaidu pašplūsmā un biju spējīga pretoties.