+ un - par dzīvi laukos un pilsētā

Diversija, bērnu prāta spējas nav atkarīgas no dzimšanas vietas. Tur mums viedokļi sakrīt.

Bet skolas un izglītības kvalitati nosaka ne tikai bērnu prāta spējas vien, diemžēl - finansējums skolām (ja ir nauda ķimikālijām un aprīkojumam, ķīmiju var mācīt daudz saistosāk un labāk), skolotāju pieejamība (bagāto pašvaldibu skolas piemaksā skolotajiem, lidz sanāk normāla alga, attiecīgi, skolai ir iespēja piesaistīt labākus kadrus pasniedzēju amatam - ne visi ir gatavi strādāt par sviestmaizi ar pliku entuziasmu vien), arī dažādu pulciņu un nodarbību pieejamība var celt kopējo līmeni klasē un likt citiem censties būt drusciņ centigākiem, lai neatpaliktu no zinošākajiem (tiem, ko mamma katru dienu vadā pie privatskolotājiem, atkal jau, te ir nevis bērna gudrība bet mammas ambīcijas un iespējas tās realizēt).

Bet nu jā, varam teikt visas kopā - a man par visu vienalga, palikšu pie savām domām. Es arī palikšu pie savējām :) Lai vai kādām, un lai vai cik slikti argumentētām.

Persephon, tu šobrīd rādi sliktu piemēru. "Man pie kājas tavi pētījumi, man patīk manas romantiskās iedomas, tapēc es pie viņām turēšos par katru cenu, tas nekas, ka maldīgas" ir apmēram pēdējā lieta, ko vecāki gribētu dzirdēt no savu bērnu skolotājiem :-D

NordicBelle, nu jau gan Tu krietni pārspīlē :D :) Saprotu, ka daudzām mans viedoklis nav pa prātam, es šajā forumā nevienam necenšos izdabāt, līdz ar to paturu arī tiesības nepiekrist šiem konkrētajiem pētijumiem un citu meiteņu teiktajam :) Man ir sava pieredze un sava galva, lai šo informāciju arī kritiski izvērtētu, nevis akli ticētu visam, ko raksta :)

Vietā, kur tuvākajā rādiusā nav pat neviena cita māja, nemaz nerunājot par veikaliem dzīvot negribētu.
Tomēr mazpilsētai/ciematam saskatu daudz plusu. Viens it kā sīkums, kas mani Rīgā ir ļoti nokaitinājis ziemā, ir, ka nevar iziet nekur sausām kājām, visur ir putra un momentā zābaki slapji, toties mazāk apdzīvotās vietās šādi gadās vien dažas reizes pa visu ziemu, kad ir izteikts atkusnis. Vēl "+" ir tas, ka nav bomžu, vismaz ne Rīgas centrāltirgus apkaimes variantu. Tas, ka var iziet pastaigā un nesatikt nevienu cilvēku, man arī šķiet ļoti liels pluss, bet zinu, ka citiem tas var šķist kā mīnuss.
Lielākais mīnuss ir darbavietu trūkums, izklaides iespējas arī, protams, ir ierobežotākas.

Paši dzīvojam mazpilsētās, tepat līdzās ir pilsētas, regulāri braucam, neesam iesprūduši tikai laukos. Nesen aizbraucām uz Rīgu, bijām pasākumā, apciemojām radus. Abi sapratām, nē, nav priekš mums, tikai ne Rīgu. Agrāk abi esam dzīvojuši, strādājuši un mācījušies Rīgā. Tad laikam tas likās kaut kā savādāk, man patika lielpilsēta. Viss ko tā sniedza. Tagad, kad ir bērni, esam citās domās. Jā, pieļaujam, ka nākotnē var būt tāda iespēja, pārvākties uz lielāku pilsētu, bet tam mums ir tikai divas versijas un pašlaik esam izvēlējušies no abām vienu, kas sirdij ir tuvāka. Tā ka konkrēti +\- mums nav. Galvenokārt vadamies pēc ta, kā jūtamies kurā vietā. Mums patīk būt tuvu jūrai, dabai, svaigs gaiss..tajā pašā laikā ir iespēka aizbraukt uz tuvāko pilsētu un izklaidēties. Mums patīk lauki, bet ar vidisceļu - tepat ir pilsētas, ja nu....

57days Tehnikumā varēja ļoti labi redzēt cik ''gudri'' bija pilsētnieki.Manā gadījumā tieši no dziļiem laukiem bija izglītotāki un gudrāki nekā pilsētu skolu audzēkņi.
Tas ir atkarīgs no paša cilvēka nevis skolas cik viņš būs gudrs.
Jā laukos var skola būt tālāk no mājām, bet tas nav nekāds šķērslis. Kaut vai tie ir 10km ko ar kājām iet tas ir nieks, pat bērnam. Pats esmu staigājis tādus un pat lielākus gabalus pat -25 grādos un nekas nav noticis. Tad es vēl mācījos pamatskolā.
Plusi laukiem noteikti ir tādi ka mācīšana skolā notiek vairāk individuāli nekā pilsētā. Ja bērns kaut ko nesapratīs tad viņam to labi izskaidros un iemācīs nevis atstās tā ka viņš to nesaprot.
+Protams svaigs gaiss un brīvība.
+Esi pats sev saimnieks.
+Bērnam būs īsta bērnība nevis 4 sienas un dators.

Pats esmu audzis dziļos laukos un redzu tam vairāk plusu nekā pilsētas dzīvei.

Laukos dzivot negribeetu! Seviski jau taados dzilajos kur tuvaakais veikals stundas attaalumaa un ja vel straadaa tad braukt garu gabalu -nu neizdevigi. Rigas piepilsetinas vel ir ok Olaine, Balozi un tamlidzigas apdzivotas vietas (miestini) lidz Rigai. Bet nu teiktim kaut kados dzilumu nosturos ar meslainam kutim un sauso tualeti nu nee. Un teiksim ja kaut kas sabojatos butu jaizsauc elektriki, santehniki, tad nu nezinu.. 100 gadus butu jaagaida kamer atbrauks. :-D

Neesmu sajusmaa par govju kopsanu un raveesanu. Patik ari redzet dzivibu.

Tas brīdis, kad visi domā, ka laukos tagad ir viss tā atpalicis, ka pat tualetes nav iekšā un normālas elektrības padeves vai sanitārā mezgla. :-D

Man vecvecmamina dzivoja kaut kaadaa Kalvenes nosturi. Elektriba bija, bet telefons ierikots nebija un ari kaimini patalu viens no otra., tualete sausaa. Ja pareizu atceros, tad vina uz cela aiz vecuma pakrita, jo tuvaakais veikals bija stipri taalu..un taka telefona nebija, tad ari diemzel (ari ja ir) un tuvbaaka slimniica ir stundu jaagaida kamer atbrauc, aizved..var gadities ari arkartejas situacijas, kad katra minute ir no svara.

Tas brīdis, kad visi domā, ka laukos tagad ir viss tā atpalicis, ka pat tualetes nav iekšā un normālas elektrības padeves vai sanitārā mezgla.

Vai ari tas bridis, kad visam liekas, ka vienigas normalas vietas kur dzivot ir Rigas piepilsetinas.

Nu gan salīdzināji! Veca tante, kas dzīvo kā Ulmaņlaikos un jauni cilvēki, kas izremontē māju ar visām ērtībām.

Un pat tās piepilsētiņas sauc par miestiem :D

LaLaLa, Cosmo lielākoties tev tiešām sarakstīs mīnusus dzīvei laukos. Dāmas ir dāmas. (l) Lielākajai daļai tā būtu pavisam radikāla dzīves maiņa, no pārāk daudz kā jāatsakās.

Dzīvei laukos sāpīgākais jautājums ir darbs. Pagājuši tie laiki, kad dzīvot laukos nozīmēja darīt lauku darbus, turēt lopus un nodarboties ar liela apjoma zemkopību. Liela daļa lauku cilvēku brauc uz tuvējām pilsētām un strādā parastus darbus. Problēma tajā, ka visiem to darbu nepietiek. Galvenais izdomājiet, kā sevi vēlaties un varat nodrošināt.

Kā dzimusi pilsētniece, esmu pati sevi pārsteigusi, jo ļoti labprāt gribētu dzīvot laukos vai mazā ciematiņā, mazpilsētā. Jā, gribētu šādas tādas ērtības, bet mūsdienās daudzas problēmas var atrisināt (arī tās pašas sausās tualetes). Katru reizi, izbraucot pie radiem un pāris dienas padzīvojot lauku vai mazpilsētas vidē, ir ļoti grūti atkal atgriezties lielajā pilsētā un tās burzmā. Jā, Rīgā forši - viss nepieciešamais rokas stiepiena attālumā, bet nav jau arī vairs tie laiki, kad no laukiem tikai ar zirgu pajūgu 1x gadā uz galvaspilsētu atbraukt var.

Padomā, uz kuru pusi vairāk velk tavai sirsniņai.

Noteikti neizvēlētos laukus. Ne ar, ne bez izremontētām mājām. Lauku dzīve nav tāda dzīve, kādu es vēlos dzīvot.
Turklāt, svaigs gaiss pie pakaļas, ja tuvākā skola 10km attālumā, tuvākā slimnīca vēl tālāk.
Es izvēlētos pilsētu(kam nav obligāti jābūt Rīgai, jo Latvijā ir arī citas pilsētas) vai mazpilsētu, jo man citu lietu pieejamība ir svarīgāka par svēto svaigo gaisu.

Patiesībā, 57days sākumā uzdod labus jautājumus, par kuriem noteikti vajag padomāt, pirms izlemt(darbs, bērnudārza, skolas pieejamība utt).

Tie plusi un mīnusi ir ļoti atšķirīgi, atkarībā no tā kādi lauki un kura pilsēta.

+ Svaigs gaiss.
+ Ja nepatīk lielas cilvēku masas un patīk miers un klusums tad tā ir vieta tev.
+ Bērni izbaudīs bērnību, ja būs tikai viens bērns tad var būt vientuļāk, lai gan bērni māk atrast ar ko nodarboties un ja ir gana tuvu kaimiņi ar bērniem, tad tā vairs nav problēma. Ja doma par vairākiem bērniem, tad vispār feini.
+ Apstākļu ziņā lauki vairs nav tik veci un senlaicīgi lai nevarētu normāli dzīvot. Ir gan elektrība, gan normālas labierīcības, kā arī internets un TV. Tas kādi apstākļi būtu jums, ir atkarīgs no jums pašiem.
+ Viss drīzāk lauki ir laba vieta kur attīstīt mežniecību, lauksaimniecību utt. Kas ir ļoti labi ja aiziet un tad tu pats sev esi priekšnieks. Kad vajag vari pastrādāt cītīgāk un nopelnīt vairāk naudu un kad nevajag, vari arī piebremzēt.
+ Ja ir savi meži tad vasarā sēņošana, ogošana un kaut vai dīķī makšķerēšana ir baigi jaukās nodarbes brīvajā laikā. Pietam Jāņu svinēšana, ugunskuru kurināšana, šašļiku cepšanu, tas viss ir pilnīgi nesalīdzināmi foršāk nekā pilsētā.
- Pašuaudzēta produkcija. Būs tā tīrāka jo pats zināsi ar ko savus dārzenīšus un auglīšus barosi :D Kā arī var audzēt kartupeļus ar kuriem pietiks visai ziemai, labību priekš lopiem. Ja ir ābeles un ogu krūmi tad zaptes arī būs tik daudz ka jau piegriezīsies beigās :D


Es gan jau varētu izdomāt vel plusus ja vairāk padomātu, bet tā uz sitiena izdomāt nevaru.

- Algota darba iespējas laukos ir ierobežotas. Protam ka var atrast daudz darbiņus kurus laukos darīt un kādu samaksu par to iegūt, bet pa lielam atrast stabilu darbu kur labi maksā ir problēma. Ir jārēķinas ar to ka laukos var nākties samierināties arī ar darbu kurš ir pielīdzināms minimālajai algai, bet nostrādina kā zirgu. Visur tā nav, bet tā iespēja arī nav izslēdzama.
- Izglītība. Iegūt jau to protams var, bet līmenis tomēr var būt zemāks, kā arī tās nepatīkamās problēmas ka laukos slēdz skolas, apvieno utt. Tas nozīmē ka iznāk varbūt baigā braukāšana un problēmas ar to. Kā arī par pašu izglītības kvalitāti var šaubīties, jo iespējams ka vienkārši nav tie skolotāji kas māca.
- Transports. Bez mašīnas laukos neiztikt, vispār labākajā gadījumā pat vajag divas mašīnas.
- Mēdz pazust elektrība. Protams arī pilsētā tas notiek, bet ļoti reti un tas tad parasti ir 1-2 stundu jautājums pirms tas tiek atrisināts. Laukos ja nav pašiem savs ģenerātors, tas pat var ievilkties no 1 dienas līdz pat 3.
- Arsti un medicīna. Ģimenes ārstst viss drīzāk kaimiņos nedzīvot, līdz ar to vai nu būs jākuļas pie ģimenes ārsta pilsētā vai arī tuvākajā ciemā kur tāds ir. Jāņem arī vērā ka ja pilsētā tikšana pie ģimenes ārsta ir salīdzināma minūtēs, tad laukos ir iespējams pat 2-3 stundas stāvēt rindā līdz tiec. Kā arī ja iet runa pa lielām veselības problēmām, tad vairs nav citas iespējas kā vien braukt uz Rīgu, kas ir ļoti liels čakars ja nedzīvo Rīgas tuvumā. Aptiekas arī laukos nav uz katra stūra, lielākoties arī ja vajag, tad jābrauc uz pilsētu.
- Saimniecības. Laukos lielākoties ja grib nopietnus biznesus bīdīt, tev vajag savu tehniku, kura maksā naudas un ne tās mazākās. Protams var arī sarunāt pa attiecīgu samaksu kādu reizi aizņemties kaimiņa tehniku, bet pa lielam ar laiku prasīsies pašam savu.
- Detaļu iegāde. Ja pilsētā mēs varam ielīst internetā un 5 min ātrumā atrast vietu kur piemēram nopirkt mašīnas ģenerātoru un tik pat ātri aizbraukt/aiziet un viņu nopirkt, tad laukos tādu detaļu pirkšana ir vesels piedzīvojums un pat dienas darbs. Pa priekšu sāk ar visu paziņu apzvanīšanu lai noskaidrotu kam varētu būt tās detaļas. Kad tas izdarīts tad tos ieteiktos variantus izbraukā, noskaidro vai ir, ja paveicās tad dabū īsto, ja nē, tad brauc tālāk uz tuvāko ciemu/pilsētu un parasti jau tas notiek brīvdienā, tā tad ir arī jāpaspēj uz visiem tiem auto/elektroniku utt. veikaliem izskraidīt, ja nu nekādīgi tad arī vel pa šrotiem jāmeklē. Ir arī iespēja ka uz vietas vienkārši tā detaļa nav, tad vel jāpasūta un jāgaida labākajā pāris dienas, sliktākajā nedēļas. Ne tikai ar auto detaļām tā ir, bet ar visām tehnikām arī. No vienas puses tā ir baigā jautrība pat jo vari ar visiem apsveicināties utt., tad no otras puses tas ir baigais čakars.
- Zemes uzturēšana. Pa lielam tā, ja baidies no smaga darba, tad lauki nebūs tev. Protams ka var visu modernizēt un dzīvot kā privātmājā, bet ja arī kas saplīsīs, tad nu ja paši nemākat tikt galā tad stundas laikā meisteru arī viss drīzāk nedabūsiet, it īpaši ja runa par brīvdienām.

Nu lūk, šie tad ir tie lielie mīnusi kurus varēju izdomāt, gan jau ka ir vel daudz kas ko vel varētu teikt, bet tagad nu galīgi nedomājas. :D

Pa lielam mans viedoklis un ideja nākotnei ir tāda ka vajag dzīvot piepilsētā, pietiekami tālu no pilsētas trakuma un pietiekami tuvu lai nerastos problēmas ar izglītību, darbu un citiem niekiem. Kā arī nebūtu jābrauc 3 stundas uz pilsētu lai aizietu uz kino un restorānu :D :-)

Ja laukos būtu pieejams viss, ko var dabūt pilsētā, tad tie vairs nebūtu nekādi lauki. :D

Ja laukos būtu pieejams viss, ko var dabūt pilsētā, tad tie vairs nebūtu nekādi lauki.

Loģiski. Bet ir jāreiķinas ar to ka dēļ tā ka nav pieejams var nākties tērēt lielākas naudas gan uz pašu preci, gan arī tās meklēšanu(kaut vai benzīna nauda).

Plusi un mīnusi ir gan laukiem, gan pilsētai. pilseta, piemēram, drosības aspekts bērnam ir daudz sliktaks, nekā mazākā pilsētiņā un it īpaši laukos, kur visi visus pazīst. Visi visus pazīst, protams, nozīme arī to, ka aprunašana ir liela cieņā.

Plusi un mīnusi ir gan laukiem, gan pilsētai. pilseta, piemēram, drosības aspekts bērnam ir daudz sliktaks, nekā mazākā pilsētiņā un it īpaši laukos, kur visi visus pazīst. Visi visus pazīst, protams, nozīme arī to, ka aprunašana ir liela cieņā.

+++

Ar to ir jārēķinās ka ja tu dzīvo mazā pilsētā vai laukos, ka VISI par tevi zinās VISU un arī visas baumas.
Labs piemērs ir par vienu puisi no laukiem. Nu riktīgi foršs puisi, simpātisks, gādīgs, bet nāk no diez gan nolaistiem laukiem kur visi dzīvo tiešām tā ka ne tualete, ne vannasistaba un labi ja internets... Līdz ar to viņa un ģimenes dzīves līmenis ir zināms pa lielam visiem. Kas nonāk pie nākamās problēmas. Viņš reāli nespēj sev iegūt draudzeni, jo visas meičas no tuvākās pilsētas zina viņa ģimenes apstākļus un vienkārši tur tuvumā negrib pat būt. Patiesībā tas ir ļoti skumji jo viņam tas reāli ir sāpīgi. Mājās viss ir tā nolaists ka taisīt tur būtu ko gadiem ilgi, bet diemžēl nav ne līdzekļu tam, ne arī atbalsts no ģimenes puses. Pa lielam viņi ir pret to.
Vienīgā iespēja kā tam puisim dzīvot normāli ir pārvācoties kaut kur citur kur neviens par viņu neko nezina un principā sākt dzīvi no nulles.

Mašīna, protams, mums būtu. Visdrīzāk divas. Jau tagad mūsu dzīve nav iedomājama bez mašīnas!
Ar darbu ir tā, ka vecākiem ir zemnieku saimniecība, no kā arī ir ienākumi. Darbs būtu.
Lauki nu nav tādi, ka ir jāmazgājas tikai bļodās utt. Ir arī apsildāmās grīdas, principā var visu izdarīt. Ar piesnigušajiem ceļiem problēmu arī nebūtu, jo ir traktors, kurš nošķūrēt var ceļu. Pagaidām gan vēl neesmu izlasījusi neko tādu, kas būtu baigi traks. Kaimiņi ir, arī jauni cilvēki, kuriem ir un būs vēl bērni. Aaa, vienīgais ir tas, ka gribēsies, lai bērns iet kādā mūzikas skolā. Tā gan nav tik tuvu. 30km attālumā.
10km attālumā ir nevis pilsēta, bet ciems ar skolu, bērnudārzu, ģimenes ārstu, bibliotēku, veikalu. Internets arī laukos ir pieejams. Nav tik traki.