+ un - par dzīvi laukos un pilsētā

Es noteikti negribētu laukos dzīvot - bet tā esmu es. Man dabas pietiek, 1x nedēļā aizbraucot līdz jūrai.. Ideālajā variantā gribētu dzīvot piepilsētā, kaut kādā Babītei/Mārupei līdzīgā rajonā - bet nu tad vajag mašīnu, ja vien nav laba autobusu/vilcienu satiksme.

Esmu vienmēr dzīvojusi pilsētā, man patīk tas pilsētas tuvums, iespējas, rosība.

śis ir tas par ko pēdējā laikā daudz domāju un svārstos. Esam abi uzauguši laukos, tagad dzīvojam rīgā. Draugs ir kategorisks, grib tikai laukos nākotnē dzīvot, bet man ir šaubas.. + pilsētà man ir darbs, visi draugi, ir izklaides iespējas uz katra stúra kad sagribās, bet - pārāk daudz stresa, viss vienā skrējienā. Laukos atkal viss notiek mierīgi pa lielam paredzami, nervu sistēmai noteikti labāk, bērniem drošāk utt. Bet es baidos ka laukos visa tā dzīve ieies baigākajā rutīnā, trūkst tās konkurences devas,kas dzen uz priekšu.

Plusi un mīnusi man pret laukiem ir tie tradicionālie.
+ plašums un brīvība. Dari, ko gribi, kaut pliku pakaļu cep pļavas vidū šašliku. Nav ne blīvās mūra mājas, saceltas ieliņu mudžekļos, ne cilvēku masas un mašīnu plūsmas.
+ pats esi sev saimnieks. Gribi kurini māju, negribi nekurini, roc dobes kur gribi, neroc, ja negribi.
+ Kaimiņi atrodas pieklājīgā attālumā, nevis virs galvas.
+ tehnoloģijas ir attīstījušās tik tālu, lai arī laukos būtu normāls internets un televīzija.

- katra diena ir fizisks darbs. Lopi jābaro, mājas jātīra, dobes jāravē.
- obligāti vajag vismaz 1 mašīnu, lai tiktu uz darbu, veikalu, prom no mājām. Sabiedriskais autobuss iet reti un pietura var atrasties tālu.
- veikals arī atrodas tālu, tāpēc jāplāno pārtikas rezerves.
- Ziemā sniegs var ieputināt mājas uz vairākām dienām tā, ka pat ātrie un ugunsdzēsēji klāt netiek.
- Bērni laukos ir nošķirti viens no otra un draugus mazā vecumā satikt grūti, ja vien nav tuvas kaimiņu mājas ar bērnu baru. Bērns aug izolētībā.

Es šeit iztēlojos tādus dziļus laukus, kur tuvākais ciems ir patālu. Ja lauku mājas atrodas tuvu kādam ciemam ar veikalu, aptieku, bibliotēku un kafejnīcu, tad daļa mīnusu atkrīt.

Tādos īstos laukos ar lopiem es laikam esmu tikai pāris reizes dzīvē bijusi. Visu mūžu esmu dzīvojusi pilsētās.
Uz laukiem, kur ir lopi un kur ir īsti lauku darbi ar zemi, es noteikti nebrauktu. Neesmu to darījusi nekad un nekad arī to nevēlētos darīt. Ja šī vieta vēl ir tālu no kāda ciema ar veikaliem, BD, skolu, tad vispār tas liekas nedaudz ārprātīgi. Un bērni.. ko tie tur laukos darīs? (šis ar nosacījumu, ka kaimiņi ir tālu un ciema centrs ir tālu).
Uz laukiem, kur viss ir tuvumā (tuvu ciema centrs) un nav šo lopu un zemes darbu es vēl varētu pārcelties. Nebūtu nekādas vainas!
Bet vispār es izvēlētos dzīvot tuvāk pilsētām - gan mazākām, gan lielākām.

Manā gadījumā nebūtu tik dziļi lauki. :D
Tuvākais ciems ar veikalu, skolu, bibliotēku, pat zobārstu (laikam) būtu 10km attālumā. 2 km attālumā arī kempinga vieta. Ir vēl uz vēl vienu pusi ciems, bet tur laikam neesmu ne reizi bijusi. :D tas ir gan dīvaini.
Kaimiņi arī nav tālu, kādi 500m starpā. Vecāki dzīvotu 3km attālumā.

Tāpat, ja tevi ieputina, tad 10km ir briesmīgi tālu:-D Bet tā nav ne vainas.

LaLaLa, es skatītos no šāda aspekta:

1. KUR strādāsiet? Ar lauksaimniecību, cik saprotu, neodarbosieties (tad par govīm un kviešiem nav ko galvu lauzīt, gribēsi burkānu dobi - audzē, ja ne, ne. Toties kaķus - kaut 10). Tātad, cik tālu darbs? Kādas iespējas atrast citu darbu, ja pačabēs esošais?

2. Bērni, tātad. Ja pareizi saplānosi ar nepilna pusotra gada atstarpi, varēsi kādus gadus 4-5 audzināt svaigajā lauku gaisā. Ko pēc tam? Kā ar bērnudārzu? Vai arī vecāki pieslēgsies palīdzēt? Kāda ir tava nostāja par socializēšanos ar vienaudžiem agrīnā vecumā? Kā ar vēlmi vadāt mazuļus uz Montesori nodarbībām, mūzikas terapiju, peldbaseinu u.c. lietām, ko daudzas māmiņas uzskata par baismīgi svarīgu? Kā ar šādu iespēju pieejamību?

3. Joprojām bērni - kā ar skolu? Labi, teiksim par pamatskolu diezgan vienalga, galvenais, lai skolotājas sirsnīgas, bet vēlākās klasēs skolas kvalitāte tomēr jau paliek no svara. Pilns ar pētījumiem par to, ka Rīgas skolās bērni parasti iegūst labāku izglītību, nekā lauku skolās. Vai arī sūtīsi bērnus jau padsmit gadu vecumā uz labu skolu, kurā ir kopmītnes? Vai arī pēc gadiem 10-15 atkal mainīsiet dzīvesvietu?

Laukos neesmu augusi, arī vasaras laukos ir pavadītas maz. Bet nu, ja tavi vecāki jau dzīvo tajā rajonā, neredzu problēmu taviem bērniem pa vasarām tur tusēt un izbaudīt lauku dzīves saulaino daļu.

Atkal jau, ja ir auto, internets un vēlme, tad izbraukāt, saorganizēt, sakomunicēt, uzzināt un visu pārējo var arī no meža vidus.

4. Joprojām bērni, jaunāko klašu vecumā, skola 10 km attālumā, autobusi dažas reizes dienā, ziema, -10 grādi, sniegs. No rīta aizvest pirms darba varēsiet, bet pēcpusdienā, ja stundas beidzas ap vieniem, tad atpakaļ uz savu galvu? Vai arī plāno nestrādāt/strādāt no mājām? Vai arī vecvecāki varēs piepalīdzēt un atvest? Vai arī lai brien un audzina raksturu?

Es negribētu dzīvot laukos, esmu dzimusi un augusi Rīgā, un man ļoti patika, ka pēc skolas varēju iet uz kino, picēriju utt. Visi veikali un izklaides tuvu, tāpat arī ārsti. Ļoti patīk pilsētas rosība, man jau Rīga bieži vien liekas par mazu. Priekš sevis laukos redzu tikai mīnusus.

Man patīk mazpilsētas. Tajās viss ir apvienots vienkopus - tāds zelta vidusceļš - ir skolas, bērnudārzi, aptiekas, poliklīnika, kino, kafejnīcas, sporta halle, tepat aiz stūra mežs, pļavas, ezeri, upes utt. :).

Esmu dzimusi rīdziniece. Nu nekur nejūtos omulīgi ārpus lielas pilsētas. Par klusu.:D

Es arī izvēlos vidusceļu-mazpilsētu. Kā jau minēja Arieta, ir viss nepieciešamais :)
Rīgā esmu dzīvojusi visu savu dzīvi, tāpēc šobrīd priecājos, ka dzīvoju mazpilsētā :)

Dziļiem laukiem saskatu gandrīz vai tikai mīnusus.
- Esi pilnībā atkarīgs no mašīnas. Bez tās ne uz veikalu, nekur. Ja ir bērni, tad tie visur jāvadā, cik tālu tāda vadāšana var būt savienojama ar darbu?
- Ziemā ceļi tādās vietās parasti nav tīrīti, te mašīna arī nelīdzēs, lai tiktu no mājas ārā.
- Operatīvo dienestu (ugunsdzēsēji, policija, ātrie) palīdzība iespējama visai nosacīti.
- Kādas apkures iespējas mājai?
- Kādi kaimiņi, ir laukos tādas vietas, kur kaimiņi to vien dara kā vaktē, kad nav mājās, lai nāktu zagt.
- Var strādāt tikai savā saimniecībā, t.i. pamatā lauksaimniecībā, algots darbs pilsētā, kur noteikts darba laiks, grūti apvienojams ar lauku dzīvi.
+ Plašums, klusums, svaigs gaiss, vari darīt ko gribi, nevienam netraucē, vari izpausties kā vien vēlies, iekārtojot skaistu vidi ap sevi.

57days, laukos pašvaldība nodrošina skolas autobusu, kas izvadā pa mājām.

Tas ir diskutējami, ka lauku skolās iegūst sliktāku izglītību, nezinu nevienu tādu pētījumi, tādēļ nu nesmuki tā teikt.

Es arī esmu par kādu jauku mazpilsētu :) Pašā pilsētā (piemēram, Rīgā vai nedod dievs, kādā no mikro rajoniem) dzīvot gan negribētu (t)

57days, laukos pašvaldība nodrošina skolas autobusu, kas izvadā pa mājām.

katru gadu BezTabu rāda vismaz vienu sižetu par to, ka kāda pašvaldība nenodrošina izvadāšanu pa mājām. Tie bērni, kas dzīvo tālāk , tos izmet kkur pa ceļam un pašiem pāris km jānoiet ar kājām, jo redziet pašvaldībai nav izdevīgi braukt pakaļ vienam tik tālu :-/

Izvēlētos dzīvi ārpus pilsētas. Bet ne arī plnīgos laukos. Tie 10 km līdz pilsētai ir ļoti ok variants.
Rīgā ar maziem bērniem dzīvot nav forši. Vienīgais, kur aiziet uz parkiem...
Dzīvojot dzīvoklī, klapatas ar ratiem, kurus nevar turēt kāpņu telpā, jo nozags. Plus vēl kaimiņi, kam var nepatikt bērni. Un tas agri vai vēlu var sākt radīt konfliktus.
Savā lauku teritorijā var darīt ko grib, bērni var dzīvoties ārā. Kamēr bēbis, ratiņus var turēt ārā diendusas laikā. Gaiss ir nesalīdzināmi labāks, mazāks risks, ka bērns dabūs kādu alerģiju.
Turklāt, ja pilsēta tuvākā 10 km, noteikti var atrast kādas aktivitāts bērniem tur, tas jau vēlāk, kad paaugsies.

Vilionata, lūdzu, svaigs pētījums:



http://www.lsm.lv/lv/raksts/zinju-analiize/zinas/rebaltica-lauku-skolas--silts-patverums-bet-vajs-tramplins-nakotnei.a146001/

Tagad būs mazāk nesmuki tā teikt?

...jau Rīgā, pat "krutajās" skolās regulāri ir problēmas atrast atsevišķu priekšmetu skolotājus (dabaszinības parasti), kur nu vēl laukos? Ja fiziku amatu apvienošanas kārtībā māca literatūras skolotāja, kas "cēlusi kvalifikāciju" pāris nedēļu kursos, tad viņa, protams, ir malacis, un tiešām - labāk tā, nekā nekā, bet nu... Tiešām var runāt par kvalitatīvu šī priekšmeta apguvi?