šodienas atklājums, ka vīrieši ar straujām garastāvokļa svārstībām ir traģiski. stāsts... paziņa aicina izbraucienā, bet nesaka kur - būs pārsteigums, runājam, ka varētu tikties ap 10 un tad līdz kādiem 19.
nedēļu vēlāk, kad jādodas izbraucienā, pēkšņi šis prasa, vai varam tikties 9. saku, ka 9.30 būtu labāk. šis pēkšņi paziņo, ka nē, labāk 8os, atbildu, ka nevaru tik agri būt gatava. šis pēkšņi saceļ drāmu, raksta 10 epastus un sūdzās, kā visu bija saplānojis, bet tagad uzreiz atcēla (neko man nepārprasot).
šis piedāvā tad plānu B, bet tiekamies 8.30. es piekrītu. ok, šķiet, ka būs jau miers. viņš man prasa, cikos es gribu būt mājās, atbildu, ka ap 19. šis pēkšņi atkal uzceļ drāmu, tā nekas neiet, viņš visu tik ļoti plānojis, tik ļoti gribējis, bet tā vienkārši nevar, tam jābūt tad līdz 22 un kāpēc tā un kāpēc šitā.
es nevaru, tiešām es esmu pavisam bez jūtām, vai viņam tiešām nav pilns rublis? :D
tagad piekritu plānam C, viss rīts sabojāts, neizgulējusies un dusmīga.