Labvakar, šovakar iesāpējusies sirsniņa, tāpēc gribētu kādus cosmo sieviešu padomus un domas dzirdēt.. Lieta tāda, esmu 17 gadīga jauniete, kopā ar puisi, kuram 18. Esam kopā pāris gadus, viss tiešām ir lieliski, ļoti mīlam viens otru. Abi mācamies, viņš strādā vēl darba dienu vakaros, tāpēc sanāk, ka darba dienās var teikt vispār netiekamies. Dzīvojam katrs savās mājās un katrs ar saviem vecākiem. Vienīgās dienas, kuras varam normāli pavadīt kopā ir brīvdienas un piektdienu vakari. Parasti ierasts, ka piektdienu vakaros nakšņojumu pie viņa un nākošo sestdienu pavadam kopā, tad dodos mājās. Bet, lai nakšņotu pie viņa, protams prasu mammai atļauju. Dažkārt vina man pasaka "nē, nav ko palikt pa nakti, varat satikties, bet vakarā esi mājās". Šos vārdus dzirdot iekšēji tā sāp, jo tā ir diena, kuru gaidīju visu nedēļu, ilgi neesam redzējušies un gribam pabūt kopā, bet māte vienkārši pasaka nē.. Tas tā sāp, un es nevaru pateikt neko viņai pretī, jo tā ir mamma un man ir tikai 17.. Tikai vai jau, nezinu.. Vai, jūsuprāt, 17 gados ir kas traks nakšņot reizi nedēļā puiša mājās un pavadīt laiku ar viņu, viņa ģimeni? Kā rīkotos Jūs? :(
130
